Tāpat koalīcijas dalībvalstis apņēmušās Ukrainas atbalstam šogad novirzīt 2,75 miljardus eiro.

Starptautiskā dronu koalīcija kļūst arvien spēcīgāka, kas nozīmē, ka mēs Ukrainai varēsim piegādāt arvien vairāk dronu, vienlaikus stiprinot arī Latvijas, Eiropas Savienības un NATO valstu aizsardzības industrijas, norāda ministrs, papildinot, ka mūsu spēks ir vienotībā, tāpēc jaunu sabiedroto pievienošanās koalīcijai ļaus efektīvāk nodrošināt Ukrainai tik ļoti nepieciešamo atbalstu cīņā pret agresoru.

Tāpat aizsardzības ministrs norādīja, ka koalīcijas dalībvalstis kopumā iemaksājušas aptuveni 180 miljonus eiro Apvienotās Karalistes vadītajā kopējā dronu koalīcijas iepirkuma fondā.

Šos līdzekļus paredzēts izmantot dronu koalīcijas centralizētajiem dronu tehnoloģiju iepirkumiem līdztekus katras koalīcijas valsts nacionālajiem atbalsta veidiem.

Latvijas plānotais atbalsts Dronu koalīcijā šogad ir 20 miljoni eiro, novirzot tos dronu iegādēm, kā arī papildu desmit miljoni eiro paredzēti Latvijas un Ukrainas industriju sadarbības projektiem.

Arī pērn Latvija Ukrainas atbalstam atvēlēja 20 miljonus eiro, piegādājot Ukrainai teju 5000 dažādas kapacitātes kaujas dronu.

Kopš Dronu koalīcijas dibināšanas 2024.gada 14.februārī tās dalībvalstis kopumā sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai – 2024.gadā tas sasniedza 1,8 miljardus eiro.

2025.gadā Ukrainas atbalstam plānots kopumā novirzīt 2,75 miljardus eiro, kas nozīmē, ka divu gadu laikā koalīcijas ietvaros Ukrainai novirzīti vairāk nekā 4,5 miljardi eiro.

Kopā ar Latviju Dronu koalīcijā iesaistās Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija, Zviedrija un Norvēģija.

Saskaņā ar Dronu koalīcijas saprašanās memorandu par jaunu valstu uzņemšanu ir jāvienojas jau esošajām koalīcijas dalībvalstīm.

Līdz ar Beļģijas un Turcijas pievienošanos Dronu koalīcijā sadarbotos jau 20 valstis.