Otrdien notikušais uzbrukums Bamako bija pirmais vairāku gadu laikā un deva spēcīgu triecienu Mali valdošajai huntai, atzina eksperti.

Lielais upuru skaits ir pievērsis uzmanību huntas militārajai stratēģijai un tās apgalvojumiem, ka drošības situācija tiek kontrolēta, lai gan reģionā vairākus gadus darbojas džihādistu kaujinieki.

Uzbrukuma operācija, par kuru uzņēmās atbildību ar “Al Qaeda” saistītais “Islāma un musulmaņu atbalsta grupējums” (JNIM), ir izraisījusi šoku un nosodījumu šajā valstī.

Daudzi Mali iedzīvotāji sociālajos medijos ir pieprasījuši atbildību par šādu drošības kļūmi.

Avots drošības spēkos, kas vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka ordienas uzbrukumos nogalināti 77 cilvēki un ievainoti 255. 

Konfidenciālā oficiālā dokumentā bija minēti 100 nogalinātie, 81 no viņiem identificējot.

Mali armijas ģenerālštābs otrdien atzina, ka “tika zaudētas dažas cilvēku dzīvības”, galvenokārt personāls militārās policijas apmācību centrā. 

JNIM apgalvoja, ka vairāki desmiti kaujinieku nogalinājuši vai ievainojuši “simtiem” cilvēku pretinieka spēkos, tai skaitā Krievijas paramilitārā grupējuma “Vagner” algotņus.

Uzbrukums notika dienu pēc tam, kad Mali, Nigēras un Burkinafaso huntas atzīmēja pirmo gadskārtu kopš Sāhelas valstu alianses (AES) izveidošanas.

Šīs trīs valstis, kuras kopš 2020.gada pārvalda huntas, ir sarāvušas attiecības ar bijušo koloniālo metropoli Franciju un militāri un politiski pārorientējušās uz citiem partneriem, tostarp Krieviju.

Mali gandrīz katru dienu notiek džihādistu uzbrukumi, bet parasti tie notikuši ārpus galvaspilsētas. Valstī kopš 2012.gada darbojas dažādi grupējumi, kas saistīti ar “Al Qaeda” un grupējumu “Islāma valsts”.