Kā vēstīts, Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām ES dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.

Jaunie tarifi attieksies uz visu importu no Dānijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%.

ES patlaban apsver dažādus atbildes pasākumus ASV.

EP tuvākajās nedēļās bija plānots balsojums par tarifu atcelšanu ASV rūpniecības precēm saskaņā ar tirdzniecības vienošanos.

EP kavēšanās ar līguma ratifikāciju nenogremdē šo vienošanos, kas tika panākta jūlijā pēc mēnešiem ilgiem spraigiem strīdiem, bet šāds EP solis sūta spēcīgu neapmierinātības signālu Baltajam namam un, visticamāk, satrauks ASV uzņēmumus.

“Tā ir ārkārtīgi spēcīga svira – es nedomāju, ka uzņēmumi piekristu atteikties no Eiropas tirgus,” žurnālistiem norādīja liberālās frakcijas “Renew Europe” (“Atjauno Eiropu”) deputāte Valērija Ejē.

ES līderi ceturtdienas vakarā Briselē tiksies ārkārtas samitā saistībā ar ASV draudiem Dānijas autonomajai teritorijai Grenlandei.

Bloks apsver dažādas atbildes reakcijas, ja Tramps nemainīs savu nostāju, tostarp pagājušā gada tirdzniecības līguma apturēšanu un tarifus 93 miljardu eiro apmērā, ar ko tiktu aplikts imports no Savienotajām Valstīm.

Par atbildes tarifu paketi tika panākta vienošanās pagājušā gada ES un ASV tirdzniecības konflikta kulminācijas brīdī, bet galu galā tā tika apturēta līdz 6. februārim, lai izvairītos no visaptveroša tirdzniecības kara.

Papildus tam Francijas prezidents Emanuels Makrons cenšas iedarbināt tā dēvēto pretpiespiešanas instrumentu, kas varētu ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi ES iekšējam tirgum gadījumā, ja Tramps īstenos savus tarifu draudus.