“Ja tiks panākta visaptveroša vienošanās, tad arī mēs esam gatavi pakāpeniski mīkstināt sankcijas,” piektdien pēc divu dienu ES samita Kiprā sacīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Līdzās drošam kuģu ceļam Mercs kā papildu nosacījumus šādam solim minēja “Irānas kodolprogrammas galīgu izbeigšanu” un pret Izraēlu vērsto draudu izbeigšanu.

Pēc tam, kad ASV un Izraēla 28. februārī sāka uzbrukumus Irānai, Irāna atbildēja, lielā mērā bloķējot Hormuza šaurumu un draudot uzbrukt visiem kuģiem, kas nebūs saņēmuši tās atļauju izbraukt cauri šaurumam.

Šauruma bloķēšana izraisīja ievērojamus globālās tirdzniecības traucējumus, naftas cenu kāpumu un drudžainus pasākumus, lai novērstu degvielas trūkumu.

Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta brīdināja, ka sankcijas pret Irānu nedrīkst mazināt pārāk ātri.

Leiena sacīja, ka Teherānai vispirms būtu jādeeskalē konflikts, jānovērš tās kodoldraudi un jāizbeidz savas tautas apspiešana.

“Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šā gada pirmajā mēnesī ir nogalināti 17 000 jaunu cilvēku,” norādīja Leiena, izsakoties par protestu apspiešanu.

Košta norādīja, ka Teherāna nav sniegusi garantijas, ka tai nekad nebūs kodolieroču.

“Mēs nevaram ignorēt režīma raksturu, režīma vardarbību pret savu tautu,” sacīja Košta. “Es uzskatu, ka ir pāragri runāt par jebkādu sankciju atcelšanu.