Pagaidām EK ir ierosinājusi kopējo pieļaujamo nozveju un kvotas trim no desmit pārvaldītajiem Baltijas jūras krājumiem. Pārējie kvotu priekšlikumi tiks izteikti vēlāk, norāda EK pārstāvji.

Komisija ierosinājusi par 7% palielināt laša zvejas iespējas Somu līcī, savukārt par 15% samazināt laša nozvejas galvenajā baseinā un par 20% – reņģes nozvejas Rīgas līcī.

Attiecībā uz pārējiem Baltijas jūras krājumiem, kas ir mencas rietumu un austrumu krājumi, reņģes krājumi Baltijas jūras rietumdaļā, centrālajā daļā un Botnijas līcī, kā arī brētliņas un jūras zeltplekstes krājumi, EK ir lūgusi Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) papildu informāciju, lai varētu labāk ņemt vērā apstākli, ka mencas tiek nozvejotas kopā ar plekstveidīgajām zivīm, bet reņģes – kopā ar brētliņām.

Kā informē EK, zinātnieki lēš, ka Baltijas jūras centrālajā daļā reņģes krājuma apmērs kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma ir bijis tuvu minimālajam vai pat mazāks par to. Vienlaikus Botnijas līcī reņģes krājuma apmērs ir mazāks par veselīga krājuma apmēru, jo ir sarucis gan jauno zivju skaits, gan pieaugušo zivju lielums.

Komisija ierosina aizliegt specializēto zveju abos krājumos un paturēt spēkā zvejas aizliegumu, kas noteikts attiecībā uz mencas krājumiem, reņģes rietumu krājumu un lasi lielākajā daļā galvenā baseina.

Rudenī, saņemot papildu informāciju, EK ierosinās noteikt piezvejas kopējo pieļaujamo nozveju mencas rietumu un austrumu krājumam, reņģes krājumam Baltijas jūras rietumu daļā, centrālajā daļā un Botnijas līcī.

Komisija pārstāvji norāda, ka šis priekšlikums ļaus kuģiem izkraut nenovēršamās nozvejas, kas katrā no šiem noplicinātajiem krājumiem gūtas, zvejojot, piemēram, jūras zeltpleksti vai brētliņu.

EK pārstāvji uzsver, ka ierosinātās kopējo pieļaujamās nozvejas balstās uz labāko pieejamo ICES zinātnisko ieteikumu un atbilst Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plānam, ko 2016.gadā pieņēmuši Eiropas Parlaments un ES Padome.