Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

“Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli,” paziņoja Zelenskis.

“Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā.”

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

“Ukraina ir pabeigusi vairāk nekā 90% no nepieciešamajiem pasākumiem, ko mēs izklāstījām savā pagājušā gada ziņojumā,” uzsvēra Leiena.

Viņa norādīja, ka Ukraina ir panākusi progresu tieslietu sistēmas reformā, Augstākās tiesu padomes locekļu atlasē, korupcijas apkarošanas programmā, cīņā pret naudas atmazgāšanu, oligarhu ietekmes uz valsts politiku ierobežošanā, jaunā likuma par plašsaziņas līdzekļiem apstiprināšanā un nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) paudis viedokli, ka, paplašinot ES dalībvalstu skaitu, tiktu stiprināts demokrātijā balstīts tiesiskums Eiropā. Viņš uzsvēra, ka ES ir iespēja kļūt par lielāku ģeopolitisko spēku. Tāpat ārlietu ministrs pauda atbalstu EK paplašināšanās pakotnei.

EK rekomendēja sākt iestāšanās sarunas arī ar Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu.

Attiecībā uz Gruziju EK rekomendējusi to oficiāli atzīt par kandidātvalsti, kad tā būs novērsusi trūkumus, arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kā arī nepilnības vēlēšanās.

Tas nenozīmē, ka iestāšanās sarunas ar Tbilisi tiks sāktas drīz.

Gruzijai būs jāīsteno vēl vairāk reformu, līdz tas varēs notikt.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili trešdien pauda gandarījumu par Briseles ieteikumu piešķirt viņas valstij kandidātvalsts statusu.

“Es priecājos kopā ar Gruzijas tautu un atzinīgi vērtēju ES Komisijas pozitīvo ieteikumu piešķirt kandidātvalsts statusu,” pavēstīja Zurabišvili.

Zurabišvili aicināja gruzīnus trešdienas vakarā pulcēties uz proeiropeisku mītiņu pie prezidenta pils Tbilisi, “lai vēlreiz pateiktu, ka mūsu nākotne nav ar Krieviju”.

Premjerministrs Iraklijs Garibašvili paziņoja, ka “es apsveicu ikvienu Gruzijas pilsoni ar šodienas vēsturisko uzvaru un atzīšanu”.

“Mēs esam ieguvuši statusu, ko Gruzijas tauta bija pelnījusi,” viņš teica televīzijas uzrunā.

Leiena paziņoja, ka Briseles rekomendācijas sniegtas ar nosacījumu, ka Gruzijas valdība veiks reformas, “kas atspoguļo lielākās daļas tās pilsoņu patiesos centienus pievienoties Eiropas Savienībai”.

Dalība Eiropas Savienībā un NATO ir nostiprināta Gruzijas konstitūcijā, un saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām to atbalsta vairāk nekā 80 % valsts iedzīvotāju.

Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza pagājušā gada sākumā, tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, un jau pagājušā gada jūnijā tā tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti.

Tad Kijivai tika iesniegts reformu saraksts septiņās prioritārajās jomās, kas jāīsteno pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas.

Par iestāšanās sarunu uzsākšanu, pamatojoties uz EK ziņojumu, galīgais lēmums pieņemams dalībvalstu līderiem decembrī paredzētajā samitā.

Nav garantiju, ka dalībvalstis pieņems vienprātīgu lēmumu. Ungārija un Slovākija ir īpaši vēsas attiecībā uz Ukrainas vēlmi pievienoties ES.