Putins tikās ar Pašinjanu pēc Eirāzijas Ekonomiskās savienības samita, kurā abi piedalījās.

Sarunu sākumā Putins norādīja, ka divpusējā tirdzniecība pieaug, bet atzina, ka “ir daži jautājumi saistībā ar drošību reģionā”.

Pašinjans, kurš pēdējo reizi Maskavā viesojās decembrī, sacīja, ka “kopš tā laika ir sakrājusies virkne jautājumu”.

Armēnijas attiecības ar tās ilggadējo sabiedroto Krieviju kļuvušas saspīlētas, sevišķi pēc Azerbaidžānas zibenskara Kalnu Karabahā pagājušā gada septembrī.

Baku vienas dienas laikā sagrāba Kalnu Karabahu, kas pēc PSRS sabrukuma vairāk nekā 30 gadus bija pastāvējusi kā “de facto” neatkarīga armēņu republika.

Azerbaidžānai pārņemot kontroli pār Kalnu Karabahu, visi tās iedzīvotāji armēņi – vairāk nekā 100 000 cilvēku – devās bēgļu gaitās uz Armēniju.

Armēnijas varasiestādes apsūdzēja Krievijas miera uzturētājus, kas tika izvietoti Kalnu Karabahā pēc iepriekšējās karadarbības 2020. gadā, nespējā apturēt Azerbaidžānas uzbrukumu.

Maskava, kurai Armēnijā ir militārā bāze, noraida šos pārmetumus, apgalvojot, ka tās karavīriem nebija mandāta iejaukties.

Tikmēr Kremli ir sanojuši Pašinjana centieni padziļināt saites ar Rietumiem un attālināties no drošības un ekonomiskajām aliansēm, kurās dominē Maskava.

Armēnijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka valsts pārtrauks dalības maksu Kolektīvās drošības līguma organizācijā.

Armēnija jau iepriekš bija apturējusi dalību šajā grupā, Pašinjanam cenšoties stiprināt saites ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Krieviju neapmierina arī Armēnijas lēmums pievienoties Starptautiskajai krimināltiesai, kas pagājušajā gadā apsūdzēja Putinu kara noziegumos.

Maskava ir publiski paudusi bažas par Erevānas virzību uz rietumiem, bet centusies mazināt domstarpības.