EK norādījusi, ka sarunas notikušas tehniskā līmenī un ka to mērķis bija apspriest to Afganistānas pilsoņu repatriāciju, kas pastrādājuši smagus noziegumus vai rada drošības apdraudējumu.

Maijā EK uzaicināja uz Briseli Afganistānas pārstāvjus, jo 20 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieprasīja atbalstu afgāņu izraidīšanai.

Sarunās ar talibu delegāciju piedalījās arī 15 dalībvalstu amatpersonas.

EK uzsvēra, ka sarunas ar Afganistānas pārstāvjiem nenozīmē talibu režīma politisku atzīšanu un tas joprojām netiek uzskatīts par leģitīmu Afganistānas valdību.

Lai gan Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo iebilda pret talibu pārstāvju vizīti Briselē, Beļģija tiem izsniedza piecas vienas dienas vīzas.

Valstis, kas pieprasīja sarunu organizēšanu, tajā skaitā Vācija, Zviedrija un Itālija, pērn norādīja, ka no afgāņiem, kam 2024. gadā izsniegti izbraukšanas rīkojumi, tikai 2% patiesībā tikuši deportēti.