Andžāns norādīja, ka Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja Kirilo Budanova paziņojums, ka Ukrainas, ASV un Krievijas sarunu otrā kārta, kas vakar noslēdzās Abū Dabī, bijusi “ļoti konstruktīva” var arī neko nenozīmēt.

“Ukrainas pārstāvji neko citu nedrīkst teikt, ņemot vērā [ASV prezidenta Donalda] Trampa nostāju,” sacīja Andžāns.

Pēc Andžāna paustā, Ukraina pati par sevi ir piespiesta būt konstruktīvai, neskatoties uz to, ka taisnīgs miers nav iespējams.

“Tā ir piespiedu maska,” atzina eksperts.

Andžāns arī pauda, ka nav patīkams paziņojums par Krievijas un ASV militāro kontaktu atsākšanu.

Eksperts to nosauca par pretrunīgu signālu.

Tāpat viņš norādīja uz ziņām, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs paralēli veicot sarunas ar ASV amatpersonām par abu valstu sadarbību ekonomikas jautājumos.

Kopumā Andžāns vērtēja, ka līdz ar Abū Dabī notikušajām sarunām, “esam beigu sākumā”.

Šobrīd, visticamāk, tiekot apspriests, kādā veidā varētu tikt uzraudzīts pamiers, bet nav bijuši izšķiroši pavērsieni.

Krievija no šobrīd notiekošā iegūst vairāk un tā redz, kā iegūt vēl vairāk, atzina eksperts.

Andžāns, komentējot Latvijas Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un Igaunijas prezidenta Alara Karisa paziņojumu, ka ES vajadzētu iecelt īpašo sūtni, kas piedalītos notiekošajās sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu, pauda, ka tas, visticamāk, nenotiks.

Vienlaikus viņš atzina, ka Ukraina un arī pati ES vēlētos, lai tas notiktu, tomēr tā kā Krievija un ASV kam tādam nepiekristu, tad tas, visticamāk, nenotiks.

“Krievija grib vest sarunas ar mazāk pusēm. Viņiem jārunā ar ASV un ASV piespiežu ukraiņus, kur var,” komentēja Andžāns.

Viņš minēja, ka Krievijai tas ir arī sava veida statusa apliecinājums – runāt ar spēcīgāko valsti pasaulē.

“Vieglāk sarunāt ar Trampa administrāciju, kurai galvenais, lai karš beidzas – vienalga kādā veidā,” teica Andžāns.

Pēc viņa domām, ja sarunās iesaistītos ES, tad progresu būtu grūtāk panākt, jo ES mēģinātu panākt taisnīgu mieru.

Andžāns arī domā, ka šodienas ziņas par to, ka Maskavā sašauts GRU priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Vladimirs Aleksejevs, varētu būt pietiekami pavērsiens tālākā notikumu attīstībā, kas nāktu par sliktu Ukrainai.

“Krievija to var izmantot, lai paziņotu, ka Ukraina nav nopietna par sarunām,” teica Andžāns, vienlaikus uzsverot, ka nav zināms, kurš tieši sašāva krievu militārpersonu un tās var būt arī iekšējās Krievijas cīņas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunu otrā kārta Abū Dabī ceturtdien noslēgusies. Budanovs paziņoja, ka sarunas bijušas “patiesi konstruktīvas”.

Budanovs arī pateicies ASV un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) par kvalitatīvo sarunu organizāciju un starpniecību.

Iepriekš ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs sociālās saziņas platformā “X” izteicies, ka sarunas bijušas “detalizētas un produktīvas”, taču atzinis, ka priekšā vēl daudz darba.

“Apspriešana tiks turpināta, un tuvākajās nedēļās sagaidāms tālāks progress,” piebildis Vitkofs.

Tāpat vēstīts, ka Siliņa un Kariss telekanālam “Euronews” šonedēļ sacīja, ka ES vajadzētu iecelt īpašo sūtni, kas piedalītos notiekošajās sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu.

“Mums arī vajadzētu būt iespējai izteikt savu viedokli, bet, kā redzat, mēs esam nedaudz nokavējuši. Mums vajadzēja sākt, varbūt ne [ASV] prezidentam [Donaldam] Trampam, bet varbūt Eiropas Savienībai, lai sāktu arī diplomātiski meklēt risinājumus,” “Euronews” teica Kariss.

“Pirms pāris gadiem mums bija nostāja, ka nerunājām ar agresoriem, un tagad mēs uztraucamies, ka neesam pie sarunu galda,” sacīja Kariss.

Savukārt intervijā ASV televīzijas kanālam NBC Kariss teica, ka miera vārdā Ukrainai pašai jāpieņem lēmums atdot Krievijas sagrābtās teritorijas, lai apturētu cilvēku dzīvību zaudēšanu Krievijas uzbrukumos.