Ārkārtējā situācija tiek pamatota ar to, ka krasi pieaugusi ar narkotikām saistītā vardarbība. Plānots, ka ārkārtējā situācija spēkā būs 60 dienas. Tā tiek attiecināta arī uz cietumiem. Aplēses liecina, ka šogad ik stundu valstī notiek kāda slepkavība.

Svētdien valstī notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies līdzšinējais konservatīvais prezidents Daniels Noboa un viņa galvenā sāncense – sociāliste Luisa Gonsalesa.

Noboa parakstītais dekrēts paredz vērsties pret “vardarbības, smagu noziegumu un organizētu bruņotu grupu intensīvās nelikumīgās darbības pieaugumu”.

Rīkojums aptur tiesisko aizsardzību pret nesankcionētu kratīšanu un iekļūšanu mājās un pasta sūtījumos, kā arī pulcēšanās brīvību un nosaka nakts komandantstudu vairākās pilsētās.

Noboa pie varas nāca 2023.gada novembrī ar apņēmību stingri vērties pret narkotiku bandām. Slepkavību līmenis pērn saruka līdz 38 uz 100 000 iedzīvotāju no 47 uz 100 000 iedzīvotāju 2023.gadā, taču tas joprojām ir augstākais Latīņamerikā, liecina organizācijas “Insight Crime” dati.

Pērn Noboa pasludināja, ka Ekvadorā notiek iekšējs bruņots konflikts, ļaujot viņam saglabāt karaspēku ielās, lai cīnītos pret aptuveni 20 narkotiku bandām, kas saistītas ar starptautiskiem karteļiem, kurus prezidents dēvē par “teroristiem”.

Pagaidām nav skaidrs, kā ārkārtējās situācijas ieviešana vēlēšanu priekšvakarā ietekmēs svētdienas balsošanas procesu vai vēlētāju lēmumus.

37 gadus vecais Naboa ir solījis turpināt stingru vēršanos pret noziedzību. Viņš paudis vēlmi izvietot Ekvadorā ASV karavīrus, kas palīdzētu cīņu pret karteļiem, kas kontrolē kokaīna plūsmu no caur Ekvadoras ostām uz Āziju, ASV un Eiropu.

Savukārt 47 gadus vecā Gonsalesa vēlas kļūt par pirmo sievieti Ekvadoras prezidenta amatā. Viņas ievēlēšana liecinātu par Ekvadoras politikas nosvēršanos kreiso spēku virzienā, un sagaidāma Ekvadoras attālināšanās no ASV un to prezidenta Donalda Trampa.

Pirmajā vēlēšanu kārtā februārī Noboa saņēma 44,17% balsu un Gonsalesu atbalstīja 44% vēlētāju.