Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 90% biļetenu saskaitīšanas, līdzšinējais konservatīvais prezidents Daniels Noboa ieguvis 44,4% balsu, kamēr viņa galvenā sāncense – sociāliste Luisa Gonsalesa – izcīnījusi 43,9% balsu.

Lai uzvarētu jau pirmajā vēlēšanu kārtā, kandidātam jāizcīna vairāk nekā 50% balsu vai 40% balsu, nodrošinot vismaz desmit procentpunktu pārsvaru pār tuvāko konkurentu.

Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 13.aprīlī.

Naboa atbalstītāji Kito un Gvajakilā līksmoja un šāva petardes, svinot prezidenta panākumus. “Mēs ieradāmies, lai atbalstītu prezidentu, mēs vēlamies, lai viņš mūs atbalstītu un mainītu valsti,” galvaspilsētā ziņu aģentūrai AFP sacīja viena no Naboa atbalstītājām.

Taču arī 47 gadus vecā Gonsalesa saviem atbalstītājiem Kito paziņoja, ka viņi jau ir panākuši lielu uzvaru. Aptaujās pirms vēlēšanām Gonsalesa jūtami atpalika no Naboa, un vairākas aptaujas pat vedināja domāt, ka Naboa varētu uzvarēt jau pirmajā kārtā.

Daudzi ekvadorieši uztvēra šīs vēlēšanas kā referendumu par valsts ekonomiku un Noboa stingro drošības politiku, kamēr valstī ir rekordliels slepkavību, nolaupīšanu un izspiešanas gadījumu skaits.

Tikai dažu gadu laikā karteļi, kas cīnās par kontroli pār Klusā okeāna ostām un ienesīgiem kokaīna tirdzniecības ceļiem uz Eiropu un Āziju, ir pārvērtuši Ekvadoru par vienu no bīstamākajām valstīm pasaulē.

Noboa savas 15 mēnešu ilgās prezidentūras laikā ir izsludinājis ārkārtējo stāvokli, izvedis ielās armiju un ieguvis panācis ārkārtējo pilnvaru piešķiršanu izpildvarai, lai ierobežotu karteļu vardarbību.

Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas apgalvo, ka bruņoto spēku agresīvā izmantošana karā ar narkotiku karteļiem novedusi pie ļaunprātīgas varas izmantošanas, tai skaitā četru zēnu slepkavības, kuru sadedzinātie līķi nesen tika atrasti netālu no armijas bāzes.

“Ekvadora atrodas ļoti smagā brīdī, manuprāt, vissmagākajā krīzē kopš atgriešanās pie demokrātijas,” uzskata politikas analītiķis Leonardo Laso.

Vardarbība ir aizbaidījusi no valsts tūristus un investorus, smagi ietekmējot ekonomiku.

Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņos visā valstī par drošību gādāja labi bruņoti karavīri un sauszemes robežas ar Kolumbiju un Peru bija slēgtas. Visā valstī trīs dienas bija noteikts pilnīgs alkohola aizliegums.

Abiem vadošajiem kandidātiem vēlēšanu periodā visos publiskajos pasākumos tika nodrošināta spēcīga apsardze.

“Mēs esam tikai cilvēki. Protams, ka jūtam bailes,” ziņu aģentūrai AFP vēlēšanu priekšvakarā atzina Gonsalesa.

2023.gadā vēlēšanu periodā tika noslepkavots viens no vadošajiem kandidātiem.

Šoreiz vēlēšanas pagāja mierīgi, un vienīgie ar vēlēšanām saistītie pārkāpumi bija aptuveni 20 gadījumi, kad lietots alkohols.

Vēlēšanās bija tiesības un obligāts pienākums balsot gandrīz 14 miljoniem cilvēku.