Viņš atzīmē, ka nesen Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi notika plaši ielu protesti saistībā ar valdības mēģinājumiem ieviest jaunu “ārvalstu aģentu” likumu. Jaunais likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā “ārvalstu aģentiem”, pretējā gadījumā tām draud smagas juridiskas sekas. Taču pēc plašām demonstrācijām un pieaugošas starptautiskās kritikas Gruzijas valdošā partija paziņoja par likumprojekta atsaukšanu.

Daudz kritisku balsu Gruzijā pauda bažas, ka jaunā likuma saturu ir diktējusi Maskava un tas attālina Gruziju no Eiropas Savienības (ES). Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka viņa būtu izmantojusi savas veto tiesības šim likumam, taču viņas lēmumu var atcelt valsts parlaments.

Gruzija iesniedza pieteikumu dalībai ES 2022.gada martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču līdz šim tai nav piešķirts ES kandidātvalsts statuss, jo tā nav īstenojusi vajadzīgās reformas. Pirms likumprojekta atsaukšanas ES ārpolitikas vadītājs Borels to raksturoja kā “nesaderīgu ar ES vērtībām un standartiem”.