EP Parlamentārās asamblejas delegāciju vadītāji pauž vienotu nostāju Grenlandes jautājumā
Trešdien vairāki Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) delegāciju vadītāji kopā ar Latvijas delegācijas vadītāju Zandu Kalniņu‑Lukaševicu (JV) un politisko grupu prezidentiem nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu par situāciju Grenlandē, paužot vienotu apņemšanos aizstāvēt mieru, drošību, demokrātiju un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
LETA
Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka paziņojums skaidri apliecina Eiropas valstu solidaritāti ar Dāniju un cieņu pret starptautisko tiesību pamatprincipiem. Paziņojums sagatavots pēc Dānijas delegācijas iniciatīvas.
“Mēs, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāciju vadītāji un politisko grupu prezidenti, esam vienoti savā nelokāmajā apņēmībā nodrošināt mieru, drošību, demokrātiju un uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošanu.
Mēs esam vienoti savā stingrajā pārliecībā, ka universālie principi un suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošana ir pamatvērtības, kas iet roku rokā ar dialogu, kura pamatā ir starptautisko nolīgumu principu ievērošana, kas nostiprināti ANO Hartā,” teikts paziņojumā.
Parlamentārieši pauž, ka Arktikas drošība ir būtiska un skar visas Eiropas un Ziemeļatlantijas valstis un tagad nav īstais laiks radīt nesaskaņas starp ilgtermiņa draugiem un sabiedrotajiem.
“Grenlande pieder tikai tās iedzīvotājiem, un mēs stingri atbalstām to, ka lēmumi par Grenlandi un Dānijas Karalisti ir tikai viņu ziņā,” uzsvērts paziņojuma noslēgumā.
Šonedēļ Strasbūrā, Francijā, norit EPPA ziemas plenārsesija. Vairāku delegāciju un politisko grupu vadītāju kopīgais paziņojums publicēts dienu pirms ceturtdien Asamblejā gaidāmajām debatēm un rezolūcijas “Draudi starptautiskajai kārtībai: Grenlandes gadījums” apstiprināšanas.
Delegāciju un politisko grupu vadītāju kopīgajam paziņojumam pievienojušies 33 no Asamblejā pārstāvēto 46 delegāciju vadītājiem, kā arī viens no trim novērotājvalstu delegāciju vadītājiem.
Kopīgajam paziņojumam pievienojušās Austrija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Islande, Īrija, Itālija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Monako, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Ukraina, Apvienotā Karaliste, Kanāda (kā Asamblejas novērotājvalsts), kā arī Sociālistu, demokrātu un Zaļo grupa, Eiropas Tautas partijas grupa, Eiropas Konservatīvo, patriotu un saistīto personu grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu alianse un Apvienoto Eiropas kreiso spēku grupa.
