“Prezidents Erdogans uzsvēra – lai gan Turcija turpina atbalstīt Sīrijas teritoriālo integritāti, tā arī cenšas panākt taisnīgumu un ilgtspējīgu situāciju Sīrijā,” teikts Erdogana biroja paziņojumā.

Pēc Erdogana teiktā, Turcija turpinās apņēmīgi cīnīties pret nelikumīgo Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK) – Turcijas kurdu bruņoto separātistu grupējumu.

Ankara jau iepriekš apsūdzējusi Sīrijas kurdus, kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijas ziemeļos un ziemeļaustrumos, saistībā ar PKK.

Putins sarunā ar Erdoganu uzsvēra, ka ir nepieciešams “ātri izbeigt radikālo grupējumu teroristisko agresiju pret Sīrijas valsti”.

Abi līderi norādīja, ka ir svarīgi turpināt ciešu koordināciju starp Krieviju, Turciju un Irānu šajā jautājumā, teikts Kremļa paziņojumā.

Ankara atbalsta bruņotos grupējumus, kas iesaistīti ofensīvā, ko vada islāmistu grupējums “Hayat Tahrir al Sham” (HTS).

Šis sunnītu grupējums, kas radies, saplūstot bijušajam “Al Qaeda” Sīrijas atzaram “Al Nusra” ar citiem nemiernieku formējumiem, plāno Sīrijā izveidot šariata valsti.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči 3. decembrī Kataras ziņu aģentūrai sacīja, ka Teherāna apsvērtu iespēju nosūtīt karaspēku uz Sīriju, ja Damaska to pieprasītu.

Irākas premjerministrs Šia as Sudani sacīja, ka Bagdāde šajās norisēs nebūs tikai “neaktīvs skatītājs”.

2020. gada martā Krievija un Turcija vienojās par pamieru Sīrijā.

Patlaban notiekošā nemiernieku ofensīva ir lielākais valdības pretinieku uzbrukums kopš 2020. gada pamiera noslēgšanas, norāda ziņu aģentūra “Reuters”.