Izraēla paziņoja, ka tā arī izraidīs Lielbritānijas pārstāvjus no centra, kas uzrauga pamieru Gazas joslā, aizliegs Lielbritānijai apmācīt palestīniešu pašpārvaldes spēkus un aizliegs 12 britiem, galvenokārt parlamenta deputātiem, apmeklēt valsti.

Tas notika pēc tam, kad 12 valstis, tostarp Lielbritānija, Kanāda un Francija, paziņoja, ka piemēros sankcijas tirdzniecībai ar Izraēlas apmetnēm Rietumkrastā, reaģējot uz uzbrukumu skaita pieaugumu palestīniešiem.

“Apvainojumi, ko šodien Lielbritānijas parlamentā izteica ārlietu ministrs, bija nekaunīgi meli,” pavēstīja Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs par Eda Milibanda apsūdzībām, ka Izraēlas kolonisti veic “etnisko tīrīšanu” Rietumkrastā.

“Lielbritānijas rīcība ir morāli izkropļota un ir klaja iejaukšanās suverēnas valsts lietās un tās vēlēšanu procesā,” sacīja Sārs.

Sārs paziņoja, ka Izraēla slēdz Lielbritānijas konsulātu, kas atrodas Austrumjeruzalemē.

“Vienota Jeruzaleme ir Izraēlas galvaspilsēta un atrodas tās pilnīgā suverenitātē,” sacīja Sārs.

“Jebkura ārvalstu darbība šajā teritorijā ir jāveic, izmantojot pieņemtos un saskaņotos kanālus, neaizskarot Izraēlas suverenitāti.”

Lai gan Izraēla kontrolē Austrumjeruzalemi, vairums valstu, tostarp Lielbritānija, neatzīst tās suverenitāti pār visu pilsētu.

Izņēmums ir ASV, kas prezidenta Donalda Trampa vadībā pārvietoja vēstniecību uz Jeruzalemi.

Lielbritānija un lielākā daļa valstu, kas atzīst Izraēlu, savas vēstniecības tur Telavivā.

2024. gadā Izraēla lika Spānijas konsulātam Jeruzalemē pārtraukt sniegt konsulāros pakalpojumus palestīniešiem pēc tam, kad Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš ir atklāts Izraēlas kritiķis, atzina Palestīnas valsti.

Izraēlas Ārlietu ministrija publicēja sarakstu ar 12 Lielbritānijas pilsoņiem, kuriem tiks atteikta iebraukšana, ja viņi mēģinās apmeklēt valsti.

Tajā iekļauts arī bijušais Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins.

12 valstis otrdien paziņoja, ka piemēros sankcijas tirdzniecībai ar Izraēlas apmetnēm Rietumkrastā, reaģējot uz apmetņu iedzīvotāju pieaugošajiem uzbrukumiem palestīniešu ciematiem.

Lielbritānija, Kanāda, Francija, Dānija, Somija, Islande, Īrija, Norvēģija, Polija, Portugāle, Spānija un Zviedrija plāno ierobežot tirdzniecību ar apmetnēm, teikts šo valstu ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā.

Īrija un Spānija jau ir veikušas pasākumus pret tirdzniecību ar Izraēlas apmetnēm, un Francija jau vairākas nedēļas ir centusies panākt līdzīgu lēmumu no Eiropas Savienības, taču to bloķē vairākas dalībvalstis.

“Izraēlas valdības rīcība Rietumkrastā apdraud divu valstu risinājuma iespējamību,” teikts ministru paziņojumā.

“Situācija strauji pasliktinās, ņemot vērā bezprecedenta līmeņa kolonistu vardarbību un apmetņu paplašināšanos.”

Ministri paziņoja, ka 12 valstis “apstiprina savu nodomu ieviest valsts līmeņa un/vai atbalstīt Eiropas līmeņa ierobežojumus preču tirdzniecībai ar apmetnēm, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir nelikumīgas, vai arī ka tās saskaņā ar savām valsts procedūrām aktīvi apsver šos un citus pasākumus.”

ASV valsts sekretārs Marko Rubio otrdien paziņoja, ka ASV nepievienosies sankcijām un nevēlas, lai kaut kas destabilizētu Rietumkrastu.

“Acīmredzot mēs nedarīsim to, ko izdarīja Lielbritānija,” Rubio sacīja žurnālistiem par sankcijām pirms došanās ceļojumā uz Latīņameriku.

“Mēs nevēlamies, lai Rietumkrastā šobrīd notiktu kaut kas destabilizējošs, ņemot vērā, ka reģionā jau tā notiek tik daudz.”