“Amerika teica, ka gadījumā, ja Krievija nepiekritīs beznosacījumu pamieram, būs sekas. Tāpēc mēs vēlamies redzēt šīs sekas arī no ASV puses,” ES Ārlietu padomes sanāksmē Beļģijā paziņoja Kallasa.

ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pirmdien paziņoja, ka Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par uguns pārtraukšanu, lai gan Putins noraidīja ASV prezidenta aicinājumu panākt beznosacījumu pamieru.

Pēc Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa domām, Trampa un Putina saruna liecina, ka Putins nav patiesi ieinteresēts mierā. “Viņš joprojām nav gatavs piekāpties, tikai runāt par pamieru ar viņa nosacījumiem,” norādīja Pistoriuss.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pēc Trampa un Eiropas līderu sarunas pirmdien paziņoja, ka ES pastiprinās spiedienu uz Maskavu, izmantojot lielākas sankcijas.

Plānots, ka ES ārlietu ministri šodien formāli apstiprinās 17.sankciju kārtu pret Krieviju, par kuru jau panākta ES dalībvalstu vēstnieku vienošanās, kā arī apspriedīs turpmākos soļus saistībā ar 18.sankciju kārtu. ES ārlietu ministri pagarinās un papildinās ar otro kārtu ES sankciju režīmu par cilvēktiesību situāciju Krievijā.

Tāpat tiks noteikti papildu ierobežojumi ES sankciju režīmā par Krievijas veiktajām destabilizējošajām (nekonvencionālajām) darbībām. Sankcijas noteiks arī Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošām juridiskām personām, kuras iesaistītas ķīmisko ieroču izmantošanā, attīstīšanā un ražošanā.

17.sankciju kārta galvenokārt vērsta pret “ēnu floti”, kuru Krievija izmanto, lai apietu naftas eksporta ierobežojumus.

“Mēs turpinām strādāt pie nākamās stingrās sankciju paketes, lai izdarītu lielāku spiedienu uz Krieviju, lai arī viņi vēlētos mieru,” teica Kallasa. “Sankcijas attiecas uz naftas cenu ierobežošanu, enerģētiku, arī banku nozari – sankcijas, kas kaitēs Krievijas ekonomikai,” viņa piebilda.