Vēl nav bijis oficiāla publiska paziņojuma par šāda plāna finansējuma apjomu, bet laikraksts atsaucās uz Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku, kura intervijā aģentūrai “Bloomberg” Minhenes drošības konferencē deva mājienu, ka šī finansējuma pakete varētu būt ap 700 miljardiem eiro.

“Mēs pieņemsim lielu paketi, kāda šajā apjomā nekad nav bijusi redzēta. Līdzīgi kā eiro [krīzes] vai koronavīrusa krīzes gadījumā tagad ir finanšu pakete drošībai Eiropā. Tas notiks tuvākajā nākotnē,” Bērboka sacīja intervijā, kas sniegta pirms neformālās Eiropas līderu sanāksmes Parīzē, kurā pirmdien tika apspriesta situācija Ukrainā un Eiropas drošība.

Aģentūra “Bloomberg” atzīmēja, ka par šiem izdevumu plāniem tiks oficiāli paziņots tikai pēc 23. februārī paredzētajām Vācijas Bundestāga vēlēšanām, lai izvairītos no politiskiem strīdiem pirms šīm vēlēšanām.

Bērboka savā runā Minhenes drošības konferencē uzsvēra, ka miers Ukrainā ir panākams tikai ar spēku.

“Lai būtu miers, mums ir vajadzīgas stipras un ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai, mums ir vajadzīga stipra NATO un progress Ukrainas sarunās par uzņemšanu Eiropas Savienībā,” sacīja Bērboka.

Viņa arī solīja lielākas investīcijas ieroču un militārā aprīkojuma jomā.

“Kovida pandēmijas laikā mēs redzējām, ko Eiropa var izdarīt. Mums vajag vēlreiz investēt tādā līmenī, kas atspoguļo vēsturisko pagrieziena punktu, kur mēs stāvam. Ne vairāk, bet noteikti ne mazāk,” sacīja Bērboka.

Pandēmijas laikā ES izveidoja 672,5 miljardu eiro lielu Atveseļošanas un noturības mehānismu pandēmijas seku mazināšanai.

“Berliner Zeitung” ziņoja, ka jaunais plāns var tikt finansēts ar kopīgu aizņemšanos līdzīgi kā minētais mehānisms pandēmijas seku mazināšanai.