Latviju sanāksmē Briselē pārstāvēs ĀM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu ministri pievērsīsies turpmākajam atbalstam Ukrainai, īpaši tās enerģētiskajai gatavībai nākamajai ziemai.

Tāpat paredzēts apspriest turpmāku spiedienu un ierobežojošos pasākumus pret Krieviju, tostarp tā dēvētās ēnu flotes iegrožošanu.

Sanāksmē plānots apstiprināt arī sankcijas saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, Krievijas hibrīdajām aktivitātēm Eiropā un tās īstenotajiem kiberuzbrukumiem.

Pirms sanāksmes ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un Īrijas ārlietu un tirdzniecības ministre Helēna Makentī kopā ar Ukrainas nevalstiskajām organizācijām rīkos neformālu diskusiju par humāno situāciju Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās un cilvēktiesību pārkāpumiem pret aizturētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Ārlietu padomes sanāksmē piedalīsies arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Apritot gadam kopš ES stratēģijas Melnās jūras reģionam pieņemšanas, ārlietu ministri apspriedīs tās īstenošanas gaitu un priekšlikumus turpmākajam darbam.

Diskusija balstīsies stratēģijas īstenošanas ziņojumā.

Savukārt sarunās par situāciju Tuvajos Austrumos uzmanība tiks pievērsta 15. jūnijā noslēgtajam ASV un Irānas saprašanās memorandam un situācijas attīstībai saistībā ar Hormuza šauruma atvēršanu.

Ministri arī apmainīsies viedokļiem par situāciju Gazas joslā, Rietumkrastā un Libānā.

Briselē notiks arī trešais ES un Persijas līča sadarbības padomes augsta līmeņa drošības forums par reģionālo drošību un sadarbību, kā arī Palestīnas Donoru grupas sanāksme.

Līdztekus ārlietu ministri apspriedīs ES un ANO attiecības, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļai, kas norisināsies no 22. septembra līdz 28. septembrim.

ES Ārlietu padome izskata jautājumus, kas saistīti ar ES ārējo darbību, tai skaitā kopējo ārējo un drošības politiku, drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību.