Priekšlikums parādījās diskusijās par ES Pagaidu aizsardzības direktīvas (TPD) nākotni, kas ļauj ukraiņiem dzīvot un strādāt visā Eiropā, neizmantojot valstu patvēruma sistēmas.

Programma, kas tika uzsākta pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā, pašlaik ir spēkā līdz 2027. gada martam pēc pagarinājuma, par ko vienojās pērn.

Saskaņā ar ES Padomes iekšējo dokumentu, ar ko iepazinies “Euractiv”, starp apspriestajām iespējām ir pagarināt pagaidu aizsardzību, vienlaikus sašaurinot tās darbības jomu, jo īpaši “izslēdzot iesaukšanas vecuma vīriešus” vai cilvēkus, kas pametuši Ukrainu nelikumīgi.

Jebkurš šāds ierobežojums attiektos uz jauniem pieteikuma iesniedzējiem, kas vēlas iegūt pagaidu aizsardzības statusu.

Pērn Eiropas Komisija (EK) aicināja dalībvalstu galvaspilsētas sagatavoties iespējamai pakāpeniskai programmas pārtraukšanai. 2024. gadā tā pieņēma ieteikumus “koordinētai pārejai” uz stabilākiem juridiskajiem statusiem, taču progress šajā virzienā līdz šim ir bijis nevienmērīgs.

Dokumentā norādīts, ka dažas valdības ir paudušas bažas par to, ka “arvien lielāka nesen ieceļojušo personu daļa ir vīrieši iesaukšanas vecumā”, un vairākas valstis pauž, ka mehānisms būtu jāpārskata “arī Ukrainas interesēs” – gan lai atbalstītu valsts pretošanos Krievijai, gan lai palīdzētu turpmākajiem atjaunošanas centieniem.

Sistēmas nākotni migrācijas ministri apspriedīs šonedēļ Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kur, kā gaidāms, viņi sniegs politiskas norādes par turpmākajiem soļiem.