Vienošanās ļaus nosūtīt patvēruma meklētāju uz ārpus ES esošu valsti, kas atzīta par drošu, pat ja šai personai nav iepriekšējas saistības ar šo valsti.

Tas var notikt, piemēram, gadījumā, ja pastāv vienošanās starp šo ES valsti un trešo valsti.

Iepriekš tika prasīts, lai patvēruma meklētājiem būtu cieša saistība ar šo valsti, piemēram, ģimenes saites vai ilgāka uzturēšanās tur iepriekš.

Patvēruma meklētājus varēs deportēt arī uz valstīm, kuras viņi nekad nav apmeklējuši un ar kurām viņiem nav nekādu ģimenes, kultūras vai citu saišu.

Tomēr nepavadītu nepilngadīgo gadījumā paliek spēkā ES valstu pieprasīts izņēmums – saistība ar valsti, uz kuru viņi tiek deportēti, vēl arvien ir nepieciešams nosacījums.

Pirms šīs vienošanās stāšanās spēkā to vajag oficiāli pieņemt, bet tas tiek uzskatīts par formalitāti, jo sarunu dalībnieki jau ir vienojušies par kompromisu.

Eiroparlaments trešdien pavēra ceļu sarunām, jo deputātu labējais vairākums nobalsoja par tām. Atbalstu nodrošināja galvenokārt centriski labējie un labējā spārna deputāti.

Jautājums par personīgu vai juridisku saistību ar trešo valsti jau tika apspriests pērn sarunās par Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) reformēšanu.

Toreiz tika nolemts, ka šāda saistība paliks kā obligāts nosacījums, bet to varēs pārskatīt pēc zināma perioda.

“Tūkstošiem migrantu noslīkst Vidusjūrā vai viņus ļaunprātīgi izmanto cilvēku kontrabandisti, kas iedzīvojas bagātībā uz viņu rēķina,” sacīja Dānijas imigrācijas ministrs Rasmuss Stoklunds.

“Ir svarīgi, lai mēs rīkotos veicinošo faktoru apturēšanai, kuri uztur neveselīgu un necilvēcisku sistēmu.”