“Slovākija neatbalstīs Ukrainu ne finansiāli, ne militāri, lai tā turpinātu karu. Ja to darīs citi, mēs to respektēsim. Slovākijai ir brīdinājums attiecībā uz nereālistisko stratēģiju “miers ar spēku”, kurai vajadzētu kalpot tikai kā ieganstam, lai turpinātu karu Ukrainā.

Ukraina nekad nebūs pietiekami spēcīga, lai sarunās iesaistītos no militārā spēka pozīcijas,” viņš rakstīja sociālajā medijā “Facebook”.

Fico piebilda, ka Slovākija līdz Eiropas Savienības (ES) samita beigām 6.martā ierosinās tūlītēja pamiera nepieciešamību, tomēr viņš atzina, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un lielākā daļa ES valstu noraida.

“Slovākijas pieprasa, lai noslēgumā būtu skaidri izteikta prasība atjaunot gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Slovākiju un Rietumeiropu. Situācija ir absurda, no austrumiem uz rietumiem nenotiek gāzes plūsma, bet Ukraina pasliktina situāciju Eiropā, atņemot Eiropas gāzi.

Tā ir Krievijas gāze, par kuru tā maksā un ar kuru tā finansē Krievijas militārās piegādes. Nav iespējams nodrošināt Eiropas konkurētspēju, ja netiks atjaunotas Krievijas gāzes piegādes caur Ukrainu.

Palīdzība, ko ES un Slovākija dažādos veidos sniedz Ukrainai, nevar būt vienvirziena,” klāstīja Slovākijas premjerministrs.

Fico piedraudēja, ka, ja samitā netiks respektēti citi viedokļi, kas neatbalsta kara turpināšanu, Eiropadome nespēs vienoties par secinājumiem attiecībā uz Ukrainu.

Vienlaikus politiķis piebilda, ka viņa valsts respektē nepieciešamību uzlabot Eiropas aizsardzības spējas.

Iepriekš Fico sacīja, ka Zelenskim ir vajadzīgs karš un Ukraina pati ir vainīga, ka Krievijas tai uzbruka. Viņaprāt, ES būtu jāpalīdz ASV prezidentam Donaldam Trampam “pēc iespējas ātrāk apturēt bezjēdzīgās slepkavības Ukrainā un netraucēt viņam sasniegt šo mērķi”.

Tika arī ziņots, ka Slovākijas premjerministrs draudējis atslēgt Ukrainai gāzi. Viņš uzskata, ka viņam ir morālas tiesības spert šādu soli pēc Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanas caur Ukrainas teritoriju.

31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma “Naftogaz” un Krievijas kompānijas “Gazprom” parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, un līgums netika pagarināts.