“Francijas amatpersonas atbalsta ideju par reparāciju aizdevumu Ukrainai, taču norāda, ka iebilst pret shēmu, kas ietvertu komercbankās turētus aktīvus,” raksta avīze.

Kā ziņoja laikraksts, Francija uzstāj, ka šādām bankām ir “citas līgumsaistības” nekā Beļģijā bāzētājam depozitārijam “Euroclear”.

Turklāt, kā norādīja “Financial Times”, Francija neatklāj nekādu informāciju par finanšu iestādēm, kurās tiek turēti Krievijas aktīvi, un par to, kā tiek izmantoti no tiem gūtie ienākumi. Parīze norādīja, ka tas saistīts ar šādu datu “konfidenciālo raksturu”.

Izdevums “Politico” šomēnes ziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi 165 miljardu eiro “reparācijas aizdevumu” Ukrainai no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Lielākā daļa šādu aktīvu glabājas Beļģijā.

“Politico” vēstīja, ka 115 miljardi eiro ir paredzēti Ukrainas aizsardzības rūpniecības finansēšanai, 50 miljardi eiro – Ukrainas valsts budžeta vajadzību finansēšanai, bet vēl 45 miljardi eiro tiks izmantoti G7 aizdevuma Ukrainai atmaksai.

Tomēr Beļģija iebilst pret šādiem priekšlikumiem. Pagājušajā trešdienā Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo paziņoja, ka Eiropas Savienība nav ņēmusi vērā Beļģijas bažas par Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu.

“Mums ir vajadzīgas garantijas un riska dalīšana ar “Euroclear” un Beļģiju. Mūsu bažas ir likumīgas un pamatotas. Ir nepieņemami izmantot šos līdzekļus, atstājot mūs vienus pašus finanšu riska priekšā,” sacīja Prevo.

Vēlāk “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka ir atteikusies darboties kā finanšu galvotājs gadījumā, ja līdzekļi tiktu pārskaitīti Kijivai kā daļa no Ukrainai piešķirtā reparācijas aizdevuma.