Amatpersonas, tai skaitā Baltā nama amatpersona un augsta ranga Ķīnas valdības padomnieks, sacīja, ka Sji šo brīdinājumu izteicis martā vizītes laikā Maskavā. Ķīnas nostāja attiecībā uz Krievijas kodolieroču draudiem esot nostiprināta arī tā dēvētajā Ukrainas miera plānā, ko Pekina ierosināja, bet kas neguva atbalstu.

“Financial Times” ziņoja, ka Pekina vēlas uzņemties nopelnus par kodolieroču jautājuma noregulēšanu, ko cer panākt, izmantojot savu ietekmi uz Kremli.

Kijivas Rietumu partneriem nav ilūziju par to, kam tiek Ķīnas simpātijas, ņemot vērā tās ilgstošo stratēģisko partnerību ar Krieviju, kas tikai pēdējā laikā ir pastiprinājusies. Pekina nav atklāti kritizējusi Maskavu par iebrukumu Ukrainā un ir vairākkārt norādījusi, ka konflikts ieildzis tāpēc, ka Rietumvalstis piegādā ieročus Ukrainai. Taču tajā pašā laikā Rietumi atbalsta Ķīnas līdera centienus atturēt Krieviju no kodolieroču izmantošanas.

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels martā atzina, ka Sji rīcība “samazina kodolkara risku”.

“Financial Times” Rietumu avoti uzskata, ka Ķīna, izdarot spiedienu uz Krieviju, cer saglabāt līdzvērtīgas attiecības ar Eiropu, kas ir tās ekonomiskajās interesēs. Savukārt Krievija, kā “Financial Times” pastāstīja kāds avots Vašingtonā, ir vīlusies par šādu savas sabiedrotās nostāju. Tā bija cerējusi uz daudz lielāku atbalstu no Ķīnas puses.