“Francija nosoda tādu rīcību, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgās locekles cienīga,” paziņoja ārlietu ministre Katrīna Kolonna.

Viņa piebilda, ka Francijas varasiestādes cieši sadarbojas ar partneriem, lai “novērstu Krievijas vadīto hibrīdkaru”.

Ministre stāstīja, ka kampaņu īstenoja “krievu aktori”, kurus atbalstīja Krievijas valsts iestādes vai ar tām saistītas organizācijas.

“Kampaņa pamatā tika balstīta uz viltus interneta lapu izveidi, imitējot nacionālos medijus un valdības vietnes, kā arī veidojot viltus kontus sociālajos tīklos,”

viņa paskaidroja.

Kampaņā cietuši vismaz četri Francijas dienas laikraksti – “Le Parisien”, “Le Figaro”, “Le Monde” un “20 Minutes”, kā arī pazīstami starptautiskie mediji, jo īpaši, Vācijas “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, “Der Spiegel” un “Bild”.

Kolonna atzina, ka arī Francijas Ārlietu ministrija ir novērsusi mēģinājumu izveidot tās mājaslapas viltojumu.

Ministre norādīja, ka kampaņu aktīvi atbalstījušas arī Krievijas vēstniecības un kultūras centri.

“Kampaņa ir jauns apliecinājums hibrīdstratēģijai, kuru Krievija īsteno, lai grautu miermīlīgu demokrātisku debašu vidi un tādējādi iedragātu mūsu demokrātiskās institūcijas,” uzsvēra Kolonna.

“Nekādi manipulāciju mēģinājumi nekavēs Franciju atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresijas karu,” paziņoja ministre.

Kampaņā varētu būt izmantotas tādas tehnikas kā viltus rakstu publicēšana vietnēs, kas kopē oficiālu mediju organizāciju vietnes, bet tām ir atšķirīgs domēna nosaukums.

Atklātā operācija ir kampaņas “otrais posms”. Pirmo posmu Francija atklāja jau pērn, bet jaunajai kampaņai “izmantotas izsmalcinātākas metodes, lai apietu pretpasākumus un tā būtu mazāk uzkrītoša”, atklāja kāds anonīms avots Francijas drošības iestādēs.

2022. gadā par Krievijas dezinformācijas kampaņu informēja organizācija “EU Disinfolab” un sociālā tīkla “Facebook” māteskompānija “Meta”.

Francija jau vairākus gadus ir izteikusi aizdomas, ka Krievija organizē dezinformācijas kampaņas frankofonajā Āfrikas daļā, jo īpaši vietās, kur aktīvi darbojas Krievijas privātā algotņu banda “Vagner”.

Rietumvalstīs valda bažas par Krievijas vadītu dezinformācijas kampaņu pastiprināšanos, Maskavai visā pasaulē cenšoties ietekmēt sabiedrības viedokli par tās iebrukumu Ukrainā.