Parlaments pieņēma grozījumu 1958. gada konstitūcijā, lai dotu sievietēm “garantētu brīvību” veikt abortus. Tas ir 25. grozījums mūsdienu Francijas pamatdokumentā un pirmais kopš 2008. gada.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka izmaiņas konstitūcijā atbalsta aptuveni 85% francūžu.

Francijas premjerministrs Gabriels Atāls pirms balsojuma parlamentā sacīja, ka tiesības uz abortu joprojām ir apdraudētas un “pakļautas lēmumu pieņēmēju žēlastībai”.

“Es saku sievietēm gan mūsu valstī, gan ārpus tās: Sākas cerību ēra,” Francijas parlamenta kongresā Versaļā sacīja Atāls.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolīja iekļaut konstitūcijā tiesības uz abortu pagājušā gada martā. Tika uzskatīts, ka tā ir reakcija uz aborta tiesību ierobežošanu ASV.

Kritiķi apgalvo, ka grozījumi konstitūcijā ir nevajadzīgi, un pārmet prezidentam, ka viņš cenšas izmantot aborta jautājumu, lai palielinātu savu popularitāti kreiso vidū.

Francijā tiesības uz abortu ir nostiprinātas likumā kopš 1975. gada. Kopš tā laika likums ir atjaunināts deviņas reizes, un katru reizi mērķis bija paplašināt abortu pieejamību.

Francijas Konstitucionālā padome – iestāde, kas lemj par likumu atbilstību konstitūcijai, – nekad nav izteikusi iebildumus.

Padome savā 2001. gada lēmumā atsaucās uz brīvības jēdzienu, kas ietverts 1789. gada Cilvēka tiesību deklarācijā, kura tehniski ir konstitūcijas sastāvdaļa. Tāpēc daudzi juristi apgalvo, ka tiesības uz abortu jau ir konstitucionālas tiesības.

Daudzi atzinīgi novērtēja tiesību uz abortu nostiprināšanu Francijas konstitūcijā.

“Balsojuma brīdī Eifeļa tornim vajadzētu mirdzēt, un tas būs vēstījums pasaulei. Tas ir svarīgs vēstījums pasaulei,” sacīja sieviešu tiesību organizācijas “Fondation des Femmes” aktīviste.

“Šīs emocijas, kas mūs šodien piepilda un patiesi uzlādē, mēs vēlamies nodot citām sievietēm un feministēm pasaulē, kuras cīnās par līdzīgām tiesībām,” viņa piebilda.