Jaunā Tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju “Nepakļāvīgā Francija” (LFI), zaļos un komunistus par kopīgo kandidātu izraudzījusies mazpazīstamu ekonomisti un civildienesta ierēdni Lisiju Kastē, kurai ir pieredze “nodokļu nemaksāšanas un finanšu noziegumu apkarošanā”, teikts NFP paziņojumā.

Kastē strādājusi Parīzes mērijā un plašākai sabiedrībai ir pilnīgi nepazīstama.

Lai gan ar kopīga kandidāta izraudzīšanu šķietami pielikts punkts iekšējām domstarpībām kreiso koalīcijā, joprojām nav skaidrs vai Kastē ir spējīga izturēt uzticības balsojumu Nacionālajā sapulcē.

NFP parlamenta vēlēšanās izcīnīja tikai 182 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē. Lai gan kopumā kreisajiem ir 193 vietas, ar to ir krietni par maz, lai nodrošinātu valdības izveidei nepieciešamo vairākumu.

Tikmēr prezidenta Emanuela Makrona pārstāvēto centristu apvienība “Ensemble” (“Kopā”) ieguva 164 vietas, bet labējā Nacionālā apvienība (RN) – 143 mandātus.

Tādējādi parlamenta apakšnams faktiski ir sašķelts trijās līdzīgās naidīgās nometnēs.

Sarunā ar aģentūru AFP 37 gadus vecā Kastē pauda “lielu pārliecību”, ka viņa ir “nopietna un uzticama kandidāte” uz premjera amatu.

Kastē piebilda, ka viena no viņas augstākajām prioritātēm būšot pensiju reformas atcelšana, kuras īstenošanu pagājušajā gadā panāca Makrons, izsaucot masu protestus, kā arī nopietna nodokļu reforma, lai panāktu, ka ikviens masā “savu taisnīgo daļu”.

Līdz ar to ir ļoti apšaubāms, ka Kastē uzticības balsojumā varētu cerēt uz Makrona pārstāvēto centristu atbalstu, nemaz nerunājot par labējiem.

Tikmēr neilgi pēc NFP paziņojuma Makrons paziņoja, ka pagaidu valdība līdzšinējā premjerministra Gabriela Atāla vadībā turpinās pildīt savus pienākumus līdz Parīzes olimpisko spēļu noslēgumam 11. augustā.

Tas nozīmē, ka prezidents negrasās nosaukt jauno valdības vadītāju vismaz līdz augusta vidum, un likums šajā jautājumā neparedz viņam nekādus laika ierobežojumus.

Savukārt RN pārstāvis Sebastjans Šenū Kastē izvirzīšanu jau nosaucis par “bezgaumīgu joku”.