“Ja ražošanas temps un izpildes termiņi netiks ievēroti, pirmo reizi es neizslēdzu iespēju (..) vajadzības gadījumā veikt rekvizīciju vai izmantot tiesības noteikt prioritātes,” paziņoja Lakornī.

Rekvizīcija varētu attiekties uz personālu, krājumiem un citiem ražošanas līdzekļiem, bet ražotājiem varētu tikt pieprasīts dot priekšroku militārām vajadzībām, nevis civilajām vajadzībām, skaidroja ministrs.

Viņš piebilda, ka Francija dažu nākamo nedēļu laikā varētu piešķirt prioritāti militārajiem pasūtījumiem, nevis civilajām vajadzībām, un noteikt dažiem ražotājiem obligāto izejvielu krājumu līmeni.

ES dalībvalstis pēdējā laikā ir pastiprinājušas centienus pāriet uz “kara ekonomikas režīmu”, un Eiropas Komisija (EK) šomēnes iepazīstināja ar jauno Aizsardzības rūpniecības programmu (EDIP), kurā līdz 2027.gada beigām plānots ieguldīt vismaz 1,5 miljardus eiro aizsardzības rūpniecības jaudas kāpināšanā un kopīgu ieroču iepirkumu veicināšanā.

ES plāni paredz mehānismu, pateicoties kuram aizsardzības nozare saņemtu prioritāti gadījumā, ja civilo vai divējāda lietojuma komponentu trūkums apdraudētu piegādes aizsardzības sektorā.

Francijas militārās aizsardzības likumprojektā periodam no 2024. līdz 2030.gadam, par kuru tika balsots augustā, teikts, ka valdība var lemt par jebkuras fiziskas vai juridiskas personas un visu nepieciešamo preču un pakalpojumu rekvizīciju gadījumā, ja konstatēti faktiski vai paredzami draudi valstij būtiskām funkcijām vai tiek apdraudēta iedzīvotāju aizsardzība.

“Karš Ukrainā ir atgriezis mūs atpakaļ Aukstā kara formā (..) uz Krievijas kodolieroču arsenāla fona,” brīdināja Lakornī. Viņš arī norādīja uz paaugstinātu “terorisma draudu” līmeni pēc pagājušajā nedēļā Krievijā notikušā uzbrukuma koncertzālei, kurā nogalināti vismaz 140 cilvēki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons janvārī paziņoja, ka Eiropas aizsardzības rūpniecībai ir jāpāriet uz “kara ekonomikas režīmu ar ātrāku un spēcīgāku ražošanas jaudu”.

“Ja ražošanas tempi dažkārt ir pārāk lēni, tas ir tāpēc, ka pastāv kārdinājums strādāt pēc principa “tieši laikā” un neturēt pietiekamus izejvielu vai komponentu krājumus”, lai izvairītos no naudas līdzekļu piesaistīšanas, kas nepieciešami šo krājumu veidošanai, norādīja Lakornī.

Francijas aizsardzības ministrs arī pauda neapmierinātību, ka Francijas un Itālijas kopīgi ražoto tālās darbības rādiusa raķešu “Aster” piegādes termiņi ir pārāk gari.

“Jautājums par to, ka [kompānijas] MBDA apakšuzņēmēji dotu priekšroku “Aster” raķešu militārajam pasūtījumam, nevis civilajam pasūtījumam, ir acīmredzami kaut kas, ko mēs noteikti varam izskatīt,” viņš piebilda.

Francija 2023.gada janvārī pasūtīja 200 raķetes “Aster” par 900 miljoniem eiro, un tās paredzēts piegādāt 2026.gadā.

Šīs raķetes, kuras, pēc Lakornī sacītā, “iepriekš netika izmantotas vai tika izmantotas tikai mācību nolūkos”, tagad tiek piegādātas Ukrainai.

Viņš atklāja, ka Francija veikusi iepriekšēju pasūtījumu par vēl 200 raķetēm “Aster”.