Tā ir pirmā reize vismaz kopš 1992. gada, kad Francija palielina kodolgalviņu skaitu.

“Esmu nolēmis palielināt mūsu arsenāla kaujas galviņu skaitu,” teica Makrons militārajā bāzē Illongā Francijas ziemeļrietumos, kur atrodas ar ballistiskajām raķetēm bruņotās zemūdenes.

“Mana atbildība ir nodrošināt, lai mūsu atturēšanas līdzekļi saglabātu (..) savu garantēto iznīcinošo spēku,” uzsvēra Makrons.

Prezidents aprakstīja, kā Francijas kodolieroči iederas Eiropas drošības arhitektūrā, ņemot vērā bažas, kas kontinentā radušās nesaskaņu dēļ ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Eiropas līderi ir pauduši arvien lielākas šaubas par ASV apņēmību palīdzēt aizsargāt Eiropu, nodrošinot tā saukto kodollietussargu.

Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā (ES).

“Ja mums būtu jāizmanto savu arsenālu, neviena valsts, neatkarīgi no tās varenības, nevarētu no tā pasargāt sevi, un neviena valsts, neatkarīgi no tās lieluma, nespētu no tā atgūties,” norādīja Makrons.

Dažas Eiropas valstis jau ir pieņēmušas pagājušajā gadā izteikto Makrona piedāvājumu apspriest Francijas kodolatturēšanu un pat iesaistīt Eiropas partnerus kodolmācībās.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs nesen paziņoja, ka viņam bijušas sākotnējās sarunas ar Makronu par šo jautājumu un publiski izteicis pieņēmumu, ka Vācijas gaisa spēku lidmašīnas varētu izmantot Francijas kodolbumbu pārvadāšanai.

Francija un Lielbritānija jūlijā pieņēma kopīgu deklarāciju, kas ļauj koordinēt abu valstu kodolspēkus, lai gan tie saglabā savu neatkarību.

Makrons konsekventi uzstāj, ka jebkurš lēmums par Francijas kodolieroču izmantošanu paliks tikai Francijas prezidenta rokās.