Sestdiena, 4. maijs Viola, Vizbulīte, Vijolīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Francijas ģenerālštāba priekšnieks: Atbalsts Ukrainai varētu ietvert ne tikai ieroču piegādes

Krievijai nevajadzētu gaidīt, ka Rietumi atbalstu Ukrainai ierobežos tikai ar ieroču piegādēm, ceturtdien paziņojis Francijas ģenerālštāba priekšnieks Tjerī Burkhards.

Francijas ģenerālštāba priekšnieks: Atbalsts Ukrainai varētu ietvert ne tikai ieroču piegādes
Foto: AP/ Scanpix
21.03.2024 19:58

LETA

Francijas prezidents Emanuels Makrons februāra beigās pēc Eiropas līderu sanāksmes atzina, ka nav vienprātības par Rietumu sauszemes karaspēka sūtīšanu uz Ukrainu, vienlaikus norādot, ka “neko nevajadzētu izslēgt”.

Šomēnes prezidents televīzijā paziņoja, ka Francija ir gatava nodrošināt, lai Krievija neuzvarētu karā Ukrainā.

“Karš beigsies, kad Krievija pārstās uzbrukt,” Parīzē pēc tikšanās ar jaunās NATO dalībvalsts Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Mikaelu Bidēnu žurnālistiem sacīja Burkhards.

Krievijas diktators Vladimirs Putins “savu operāciju ir balstījis uz ideju, ka Rietumi nekad neies karot Ukrainā, bet vienkārši piegādās ieročus.

Mums viņam ir jāparāda, ka viņš nevarēs izmantot šo loģiku, lai ietu līdz galam, jo šī ideja nav pareiza,” norādīja Burkhards.

“Karš Ukrainā mūs uztrauc, jo mēs esam iesaistīti tā sekās. Tāpēc eiropiešiem ir jāspēj uzņemties risku, lai garantētu Eiropas drošību nākamajā desmitgadē,” sacīja Francijas ģenerālštāba priekšnieks.

Neraugoties uz ažiotāžu, ko radīja viņa izteikumi, Makrons atteicās atkāpties no saviem vārdiem, uzstājot, ka viņa spriedumi par karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu bijuši pārdomāti.

Viņš arī uzsvēra, ka Francija nesekos “eskalācijas loģikai” attiecībās ar Maskavu.

“Prezidenta nolūks ir likt Vladimiram Putinam saprast, ka mēs apzināmies, kas Ukrainā ir likts uz spēles,” paziņoja Burkhards.

Arī Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris janvārī raisīja satraukumu sabiedrībā, aicinot zviedrus apsvērt savu gatavību karam. “Zviedriem ir mentāli jāsagatavojas karam,” paziņoja Bidēns.

Zviedrijas bruņotie spēki kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, ir pastiprinājuši savu gatavību. Valsts 2017. gadā daļēji atjaunoja obligāto dienestu un šomēnes pievienojās NATO.

“Eiropā plosās karš, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas kļūst par normu,” šodien brīdināja Bidēns, piebilstot, ka Zviedrija ir gatava uzņemties atbildību.

Zviedrija un Francija regulāri rīko kopīgas militārās mācības, un Zviedrija piedalījās Francijas vadītajā ES īpašo spēku operatīvajā grupā “Takuba” Mali.

Pēc Makrona vizītes Zviedrijā janvāra beigās abas valstis plāno pastiprināt militāro sadarbību, tai skaitā Arktikas reģionā, paziņoja Francijas armija.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz