Parlamenta augšpalātā par budžeta apstiprināšanu balsoja 219 no 348 senatoriem, bet 107 to noraidīja.

Premjerministra Fransuā Beirū vadītajai centriski labējai valdībai budžeta pieņemšana bija nepieciešama, lai īstenotu savu taupības programmu.

Budžetā paredzēts deficītu, kas pērn sasniedza 6,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazināt līdz 5,4% no IKP.

Līdz 2029.gadam iecerēts to samazināt zem Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem budžeta deficīta griestiem – 3% no IKP.

Eiropas Komisija (EK) jau ierosinājusi pret Franciju pārkāpuma procedūru par pārmērīgu deficītu, neievērojot bloka budžeta noteikumus.

Iepriekšējā valdība, ko vadīja Mišels Barnjē, decembrī tika gāzta neuzticības balsojumā, ko ierosināja kreisās partijas, kas nebija apmierinātas ar taupības budžetu. Kreisajiem šajā balsojumā pievienojās arī Nacionālā apvienība (RN).

Pirmdien Beirū izmantoja konstitūcijas 49.panta 3.punktu, lai budžetu izdabūtu caur parlamenta apakšnamu – Nacionālo sapulci – bez balsojuma.

Pēc vairākām sarunu kārtām valdība panāca, ka sociālisti atbalstīja Beirū divos galēji kreiso ierosinātajos neuzticības balsojumos.

Neuzticības izteikšanu valdībai neatbalstīja arī RN, lai gan budžetu nacionālkonservatīvie kritizēja.