Kreisā opozīcija apsūdzēja Bairū galēji labējo ideju izplatīšanā, premjeru kritizēja arī centriski noskaņotie sabiedrotie, bet imigrācijas stingrās līnijas piekritēji valdībā un ārpus tās slavēja viņa spriedumus.

“Ārzemnieku ieguldījums ir pozitīvs faktors tautai, ja vien tas ir samērīgi,” ziņu kanālam LCI pirmdien sacīja Bairū.

“Taču, tiklīdz rodas plūdu sajūta, kad cilvēks vairs nepazīst savu valsti, tās dzīvesveidu un kultūru, parādās noraidījums,” pauda premjers.

Šāda sajūta vēl nav plaši izplatīta, taču tā pieaug, un “dažās pilsētās un reģionos” tā jau ir jūtama, atzina Bairū.

Imigrācijas stingrās līnijas piekritēji iekšlietu ministrs Brino Retajo un tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns aizstāvēja Bairū.

Kā norādīja Darmanēns, tas ir “progress” atzīt, ka “ārvalstnieku īpatsvars Francijas teritorijā nevar pārsniegt zināmu proporciju”.

Nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības viceprezidents Sebastjēns Šenī minēja Bairū izteikumus kā pierādījumu tam, ka viņa kustība ir “uzvarējusi ideoloģiskajā cīņā”.

Taču Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja centriste Jaela Brona-Pivē norobežojās no Bairū.

“Es nekad nebūtu izteikusi šādus apgalvojumus, un man par tiem ir kauns,” viņa sacīja.

Zaļo deputātu līdere Sirjela Šatlēna sacīja, ka ir “ārkārtīgi šokēta” par Bairū “apkaunojošajiem” izteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, atspoguļo “galēji labējo propagandēto viltus ideju”.

Kreiso ekstrēmistu partijas LFI frakcijas vadītāja Matilda Pano nosauca Retajo un viņa sabiedroto viedokli imigrācijas jautājumos par “rasistisku”.

Saskaņā ar Francijas valsts statistikas aģentūras INSEE datiem 2023.gadā Francijā dzīvoja aptuveni 5,6 miljoni ārvalstnieku, kas veidoja 8,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, salīdzinot ar 6,5% 1975.gadā.