Protestu kustība vidusskolās jeb licejos, kur mācās skolēni 15 līdz 18 gadu vecumā, sākās pagājušo piektdien Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā un ir izplatījusies uz citām pilsētām valsts mērogā.

Skolēni ir neapmierināti ar mācību stundu grafikiem, klašu lielumu, pedagogu trūkumu un pārpildītām klašu telpām šīgada karstuma viļņu laikā.

Protestu kustība izvērtusies vidusskolu ēku blokādēs un vardarbīgās sadursmēs, kurās ievainoti vairāk nekā simts skolēnu un pedagogu.

Protestu kustība strauji kļūst par karstu tēmu priekšvēlēšanu kampaņā pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Protesti arī palielina spiedienu uz valdību, ko nomāc Francijas pieaugošās finanšu problēmas.

Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess devis rīkojumu policijai izkliedēt barikādes, kas traucē skolēniem apmeklēt nodarbības, un apturēt vardarbību un vandālismu.

Izglītības ministrs Eduārs Žefrē paziņoja, ka šodien viena skola tika aizdedzināta un skolas personāls tika apliets ar benzīnu.

Viņš paziņoja, ka devis norādījumus nodrošināt mācību norisi attālināti, ja barikādes vai skolām nodarītie bojājumi apdraud skolēnus.

“Vardarbība neatņems mūsu skolēniem viņu pamattiesības uz izglītību,”

platformā “X” paziņoja Žefrē.

Galēji kreiso prezidenta amata kandidāts Žans Liks Melanšons kritizēja valdības rīcību, uzskatot to par represīvu.

Viņa kritiķi apsūdzējuši Melanšona partiju kūdīšanā uz vardarbību un nemieru izmantošanā, lai vairotu savu popularitāti pirms prezidenta vēlēšanām, kuru pirmā kārta paredzēta 2027. gada 18. aprīlī.

Premjerministra birojs paziņoja, ka Lekornī lūdzis ministriem atcelt visas plānotās oficiālās vizītes tuvākajās dienās, lai ļautu varasiestādēm un policijai koncentrēties uz protestu norises vietām.