Leiena pirmdien Berlīnē paziņoja, ka kandidēs uz otro termiņu, un martā viņa tiks izvirzīta par konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) kandidāti. Francijas Republikāņu partija arī ir EPP sastāvā.

“Mēs neatbalstījām viņu 2019.gadā. Mēs neatbalstīsim viņu arī nākamajās vēlēšanās,” paziņoja Ksavjē-Belamī.

“Mēs uzskatām, ka viņas veikums neatbilst tam, ko Eiropa šodien sagaida,” viņš turpināja, uzsverot, ka viņa ir Francijas prezidenta Emanuela Makrona kandidāte.

Pēc Ksavjē-Belamī domām, kopš 2019.gada Eiropas Savienībā (ES) dominē vairākums, kas svārstās no “galēji kreisajiem” līdz “makronistu EP deputātiem”, kuri vairojuši ierobežojumus, sarežģītību un kontroli, jo īpaši lauksaimniecībā.

Kā piemēru viņš minēja noteikumus par dabas atjaunošanu, pret kuriem stingri iebilda EPP deputāti. Lai gan novembrī tika panākta vienošanās, galīgais teksts salīdzinājumā ar sākotnējo versiju bija lielā mērā vājināts.

Šis teksts “simbolizēja šo politisko šķelšanos” Eiropas Parlamentā, norādīja Ksavjē-Belamī. “Ir pienācis laiks Eiropas Parlamentā izveidot jaunu vairākumu, lai atgrieztos uz pareizā ceļa,” viņš piebilda.

EP galēji kreiso un zaļo frakcijas līdzpriekšsēdētāja Manona Obrī pirmdien tīmekļa izdevumam “Euractiv” izteicās, ka galēji labējie Eiropā pirms EP vēlēšanām tuvojas labējiem, centriski labējiem un liberāļiem savos uzskatos, “īpaši attiecībā uz vides tiesību aktiem”, kā arī jauno ES migrācijas paktu.

Jaunākās aptaujas liecina, ka par Republikāņu partiju gatavi balsot 7% vēlētāju, par Makrona centrisko partiju “Renesanse” 16,5% vēlētāju, bet par galēji labējo Nacionālo apvienību (RN) 30%.