Par abaiju aizliegumu valdība paziņoja augustā, norādot, ka tās ir pretrunā ar sekulāro izglītības sistēmu.

Premjerministre Elizabete Borne, apmeklējot kādu skolu Francijas ziemeļos, informēja, ka līdz šim viss noritējis labi un ka ziņas par jebkādiem incidentiem nav saņemtas.

Viņa tomēr atzina, ka vairākās skolās meitenes ieradušās, tērptas abaijās.

Dažas no tām piekritušas abaijas novilkt, ar citām veiktas pārrunas, lai, “izmantojot pedagoģiskas metodes, paskaidrotu, ka pastāv likums, kas tiek piemērots,” norādīja Borne.

Tikmēr galēji kreisie apsūdzējuši prezidenta Emanuela Makrona valdību mēģinājumos sacensties ar Marinas Lepēnas vadīto galēji labējo Nacionālo apvienību.

Izglītības ministrs Gabriēls Atals radiostacijai RTL norādīja, ka varasiestādes apzinājušas 513 skolas, kuras mācību gada sākumā varētu ietekmēt abaiju aizliegums.

Francijā kopumā ir aptuveni 45 000 skolu, kurās pirmdien mācības uzsāk 12 miljoni skolēnu.

Ministrs norādīja, ka jau pirms mācību gada sākuma veiks darbs, lai noskaidrotu, kurās skolās varētu būt problēmas un ka uz zināmām skolām nosūtīti pieredzējuši skolu inspektori.

Tomēr Ataks izteicās, ka iebilst pret šādu aizliegumu attiecināšanu uz vecākiem, kas pavada savus bērnus uz skolu, jo pastāvot atšķirība starp to, kas notiek skolā, un to, kas notiek ārpus tās.

Dažas ietekmīgas personas labējo aprindās aicinājušas valsts skolās ieviest skolēnu uniformas, un Atals pavēstīja, ka rudenī gaidāma uniformu ieviešana izmēģinājuma kārtībā.

“Neesmu pārliecināts, ka tas ir brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas, taču domāju, ka to vērts izmēģināt,” piebilda ministrs.

2004. gadā Francijas skolās tika aizliegta tādu simbolu un apģērbu valkāšana, kas acīmredzami liecina par skolēna reliģisko piederību.

Tas pamatā attiecas uz musulmaņu tradicionālajām sieviešu galvassegām.