Vairumā no 35 000 Francijas municipalitāšu mēri tika izraudzīti jau vēlēšanu pirmajā kārtā aizpagājušās nedēļas nogalē, taču ap 1500 municipalitātēs, tajā skaitā Parīzē un citās lielākajās pilsētās, svētdien notika vēlēšanu otrā kārta.

Francijas galvaspilsētā otrajā kārtā, iegūstot 50,52% balsu, uzvarēja 48 gadus vecais sociālistu kandidāts Emanuels Greguārs, apsteidzot savu galveno sāncensi – 60 gadus veco konservatīvās Republikāņu partijas izvirzīto Rašidu Dati, kura otrajā kārtā saņēma 41,52% balsu.

Tādējādi Parīzē pie varas paliks kreisie, kuru rokās galvaspilsēta atradusies jau 25 gadus.

Valsts otrajā lielākajā pilsētā Marseļā otrajā kārtā līdzšinējais mērs Benuā Pajāns, kas kandidēja kā ar partijām nesaistīts kreiso pārstāvis, uzvarēja ar 54,34% balsu, aiz sevis atstājot nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības RN kandidātu Franku Alizjo, kas saņēma 40,3% balsu.

Lionā zaļo kandidāts Gegorī Dusē ieguva 50,67% balsu, pārspējot 49,33% balsu ieguvušo bijušo futbola kluba īpašnieku Žanu Mišelu Olā, kas kandidēja kā ar partijām nesaistīts labējo pārstāvis. Olā norādījis uz neatbilstībām vēlēšanu procesā un sola pārsūdzēt vēlēšanu rezultātu.

Sociālistu kandidāti saglabāja varu arī Lillē un Rennē, kā arī nonāca pie varas Po.

Havrā 55 gadus vecais bijušais Francijas premjerministrs Eduārs Filips saglabāja mēra amatu.

Centriski labējās partijas “Horizons” (“Horizonti”) pārstāvis tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem kandidātiem, kas varētu stāties pretī RN kandidātam 2027. gada prezidenta vēlēšanās.

Tulonā, kur pēc pirmās kārtas pārliecinošā vadībā bija RN kandidāts, otrajā kārtā lielāku atbalstu saņēma neatkarīgā labējo kandidāte Žozē Masi.

Uzvaras gadījumā Tulona būtu kļuvusi līdz šim par lielāko pilsētu, kur pie varas atrodas nacionālkonservatīvie.

RN panākumus guva vairākās mazākās municipalitātēs, piemēram, Karkasonā, Mantonā un Kannās.

Francijas piektajā lielākajā pilsētā Nicā uzvarēja konservatīvais politiķis Ēriks Sjoti, un RN līderis Žordāns Bardella vēlēšanu iznākumu Nicā nosaucis par savas partijas uzvaru.

Kopumā vēlētāju aktivitāte municipālajās vēlēšanās sasniedza 57%.