Tiesā iesniegtajos dokumentos Fridmanu pārstāvošie advokāti apgalvo, ka ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un ka viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu, un pieprasa Luksemburgai izmaksāt “kompensāciju, pamatojoties uz viņa investīciju patieso tirgus vērtību, kas saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm varētu būt ne mazāka par 16 miljardiem dolāru”.

Fridmans uzskata, ka Luksemburga, iesaldējot aktīvus, ir pārkāpusi divpusējo investīciju līgumu, kas 1989.gadā tika noslēgts starp Beļģiju un Luksemburgu, no vienas puses, un Padomju Savienību, no otras puses.

Viņš ir vērsies šķīrējtiesā saskaņā ar ANO starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, lūdzot lietu izskatīt Honkongā.

Tikmēr Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens nav pievienojies Fridmana prasībai pret Luksemburgu, taču kopīgi ar advokātiem nopietni analīzē prasību iesniegšanas iespēju tajās jurisdikcijās, kur viņš ir cietis finanšu zaudējumus, paziņojis Avena advokāts Jānis Kārkliņš.

Kā ziņots, ES Tiesa aprīlī atcēla ES Padomes lēmumu par miljardieriem Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām. Taču Ministru kabinets šovasar nolēma iesniegt apelācijas par šo spriedumu.