“26.aprīlī “Gazprom” informēja “PGNiG” par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma,” pavēstīja “PGNiG”, piebilstot, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

“PGNiG” Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Sakarā ar gāzes piegāžu pārtraukšanu Klimata un vides ministrijā notiek krīzes vadības grupa sanāksme.

“Polijai ir nepieciešamie gāzes krājumi un piegāžu avoti, kas aizsargā mūsu drošību – mēs bijām faktiski neatkarīgi no Krievijas daudzus gadus. Mūsu krātuves ir piepildītas par 76%. Gāzes trūkuma poļu mājās nebūs,” tviterī raksta Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

“PGNiG” vairākkārt paziņojusi, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos, kā to bija pieprasījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Polijas līdzšinējā līguma par Krievijas gāzes importu termiņš beidzas gada nogalē, un Varšava cer atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar sašķidrinātās gāzes piegādēm ostās un gāzi no Norvēģijas pa cauruļvadu Baltijas jūrā.

Bulgārijas Ekonomikas ministrija pavēstīja, ka uzņēmums “Bulgargaz” otrdien saņēmis paziņojumu, ka “Gazprom Export” no 27.aprīļa apturēs dabasgāzes piegādes.

“Bulgārijas puse ir pilnībā izpildījusi savas saistības un savlaicīgi un saskaņā ar nosacījumiem veikusi visus maksājumus atbilstoši pašreizējam līgumam,” teikts Bulgārijas Ekonomikas ministrijas paziņojumā.

Bulgārija ir tikpat kā pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes.

Bulgārija meklē alternatīvus piegādes avotus un jau rīkojusi sarunas ar Grieķiju un Turciju, kā arī vēlas palielināt gāzes iepirkumus Azerbaidžānā.

Pašlaik Bulgārijai ar “Gazprom” noslēgts piegādes līgums uz desmit gadiem, kura termiņš beidzas šā gada nogalē.

Bulgārija 77% no tai nepieciešamās gāzes saņem no Krievijas dabasgāzes giganta “Gazprom”, un valstī vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums, kas ir lielākais Balkānos, pieder Krievijas naftas kompānijai “Lukoil”.