Kritiķi un starptautiskās tiesību aizsardzības grupas bažījas, ka šie noteikumi vēl vairāk ierobežos politisko darbību Gruzijā.

Gruzija atrodas politiskajā krīzē kopš pagājušajām parlamenta vēlēšanām, kas, kā uzskata opozīcija, nebija godīgas, un opozīcijas partijas atteikušās atzīt jauno parlamenta sasaukumu un valdību.

Spriedze saasinājās pēc tam, kad valdība līdz 2028. gadam atlika sarunas ar Briseli par dalību Eiropas Savienībā (ES). Šis valdības lēmums izraisīja mēnešiem ilgus protestus, kam sekoja represijas pret demonstrantiem, opozīcijas pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības grupām un neatkarīgajiem medijiem.

Jaunie grozījumi, kurus pieņēma valdošās partijas “Gruzijas sapnis” deputāti, maina vairākus svarīgus likumus, tostarp tos, kas reglamentē dotācijas un politiskās apvienības.

Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka šo izmaiņu mērķis ir ievērojami apgrūtināt “nemieru, vardarbības vai revolucionāru procesu finansēšanu Gruzijā no ārvalstīm”.

Opozīcijas pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības grupas un tiesību eksperti brīdina, ka šos noteikumus var izmantot, lai ierobežotu politisko aktivitāti. Arī Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi, ka šie grozījumi, ja tiks pieņemti, būs pilnībā nesavienojami ar Tbilisi virzību uz dalību ES.

Organizācija “Amnesty International” paziņojusi, ka šie pasākumi “ir ļoti kaitīgi un liecina, ka Gruzija vēl vairāk paplašina autoritāro praksi, lai apklusinātu un kriminalizētu disidentus”.