Jau ziņots, ka Gruzijā 14.decembrī notiks prezidenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi prezidentu izraudzīs īpaša elektoru kolēģija.

Parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja “Gruzijas sapnis”, taču opozīcijas partijas un prorietumnieciski noskaņotā prezidente Salome Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotēja jaunievēlētā parlamenta pirmo sēdi.

Neskatoties uz boikotu, parlaments otrdien izsludināja prezidenta vēlēšanas 14.decembrī. Konstitucionālo tiesību eksperti uzskata šo soli par pretlikumīgu.

“Mūsu komanda ir vienbalsīgi nolēmusi nominēt Mihailu Kavelašvili valsts prezidenta amatam,” paziņoja “Gruzijas sapnis” dibinātājs un partijas goda priekšsēdētājs Bidzina Ivanišvili.

Ivanišvili, kas tiek uzskatīts par Gruzijas bagātāko cilvēku, neieņem nekādu oficiālu amatu valdībā, taču tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstīs.

Konstitucionālo tiesību eksperti uzskata, ka jaunā parlamenta pieņemtie lēmumi ir spēkā neesoši, jo vēl nav pieņemts lēmums par Zurabišvili prasību anulēt parlamenta vēlēšanu rezultātus.

“Es darīšu visu, lai apvienotu Gruzijas sabiedrību ap mūsu nacionālajām interesēm, mūsu nacionālo identitāti, mūsu vērtībām un Gruzijas neatkarības ideju,” žurnālistiem sacīja Kavelašvili, kurš politikā iesaistījās 2016.gadā un tika ievēlēts parlamentā no “Gruzijas sapņa” saraksta.

2022.gadā viņš izstājās no partijas “Gruzijas sapnis” un palīdzēja nodibināt galēji labējo partiju “Tautas spēks”, kas ir cieši saistīta ar valdošo partiju.

Pēc 2017.gadā veiktajiem grozījumiem konstitūcijā šīs būs pirmās vēlēšanas, kad prezidentu ievēlēs nevis tiešā balsojumā, bet gan elektoru kolēģija 300 locekļu sastāvā, ko veidos parlamenta, pašvaldību padomju un reģionālo likumdevēju sapulču deputāti. “Gruzijas sapnis”, kam ir vairākums elektoru kolēģijā, gandrīz droši, panāks sev lojālā kandidāta nokļūšanu prezidenta amatā.

Zurabišvili tika ievēlēta prezidenta amatā tiešās vēlēšanās 2018.gadā. Viņas sešu gadu pilnvaru termiņš prezidentes amatā beigsies decembrī. Jaunais prezidents tiks ievēlēts uz pieciem gadiem un stāsies amatā 29.decembrī.

Konstitucionālās reformas arī samazināja prezidenta pilnvaras. Prezidents arī turpmāk būs valsts vadītājs, armijas virspavēlnieks un Gruzijas oficiālais pārstāvis ārvalstīs, taču prezidents bez premjerministra piekrišanas vairs nebūs tiesīgs risināt sarunas ar ārvalstīm vai izsludināt karastāvokli.