“Tautas vārdā, ikviena amerikāņa vārdā, neatkarīgi no partijas, rases, dzimuma vai valodas, kurā runā jūsu vecmāmiņa… es pieņemu jūsu nomināciju,” sacīja viceprezidente.

Atzīstot, ka ne visi klausītāji ir viņas atbalstītāji, Herisa sacīja, ka novembrī gaidāmās vēlēšanas pret republikāni Donaldu Trampu ir “vērtīga, pārejoša iespēja pārvarēt pagātnes rūgtumu, cinismu un šķelšanos, iespēja iezīmēt jaunu ceļu uz priekšu – nevis kā kādas partijas vai frakcijas pārstāvjiem, bet kā amerikāņiem”.

“Es būšu prezidente, kas apvienos mūs ap mūsu augstākajiem centieniem,” viņa teica. “Par nākotni vienmēr ir vērts cīnīties. Un tā ir mūsu pašreizējā cīņa. Cīņa par Amerikas nākotni.”

Uzrunā konventā Herisa arī pauda apņēmību panākt pamieru Gazas joslā un turpināt atbalstu Ukrainai.

“Tagad ir pienācis laiks panākt vienošanos par ķīlniekiem un vienošanos par pamieru,” sacīja viceprezidente.

Kā norādīja Herisa, viņa un prezidents Džo Baidens “strādā, lai izbeigtu Gazas joslas karu tā, lai Izraēla būtu drošībā, ķīlnieki tiktu atbrīvoti, ciešanas Gazā beigtos un palestīniešu tauta varētu īstenot savas tiesības uz cieņu, drošību, brīvību un pašnoteikšanos”.

“Es kā prezidente stingri atbalstīšu Ukrainu un mūsu NATO sabiedrotos,” solīja Herisa.

Viceprezidente arī atgādināja, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā palīdzējusi “mobilizēt globālo atbildi”, lai Ukraina spētu sevi aizstāvēt pret Krievijas agresiju.

Viņa nosodīja republikāņu sāncenša publiskās uzslavas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam, sakot, ka “es nepielabināšos tirāniem un diktatoriem”.

Tirāni “atbalsta Trampu, jo viņi zina, ka ar viņu ir viegli manipulēt, izmantojot glaimus un vēlību. Viņi zina, ka Tramps neprasīs atbildību no autokrātiem, jo viņš pats vēlas būt autokrāts.”