Viņš norādīja, ka Horvātiju un Latviju saista labas divpusējās attiecības. Grličs-Radmans atzīmēja, ka abām valstīm ir līdzīga vēsture un pieredze, kas veido stabilu pamatu savstarpējai sapratnei un ciešai partnerībai. Tikšanās laikā puses bija vienisprātis, ka vajadzīga biežāka augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņa, kā arī konsultācijas ekspertu līmenī.

“Starp Latviju un Horvātiju var uzlabot ekonomisko sadarbību, īpaši tādās jomās kā transporta infrastruktūra, digitalizācija, informācijas tehnoloģijas, elektropreču un pārtikas rūpniecība, farmācijas nozare un īpaši aizsardzības nozare,” sacīja Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs.

Viņš norādīja, ka Horvātija atzinīgi vērtē neseno Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkla. Tāpat Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs informēja Braži par Horvātijas pievienošanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Grličs-Radmans uzsvēra, ka Horvātijai dalība OECD ir būtiska un tas ir pēdējais solis pilnīgai valsts integrācijai eiroatlantiskajās struktūrās.

Tikšanās laikā puses apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, piemēram, daudzgadu budžetu, migrāciju un Eiropas nākotni, kā arī ES paplašināšanu. Grličs-Radmans akcentēja, ka Horvātija piekrīt pieejai, kas valstu uzņemšanai blokā balstīta uz nopelniem un sasniegumiem kritēriju izpildē. Viņaprāt, šāda pieeja ir visizdevīgākā gan ES, gan kandidātvalstīm, jo paplašināšanās nenozīmē vienkārši vairāku valstu pievienošanos – pastāv vērtības un Eiropas projekts.

Ārlietu ministri apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu. Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs norādīja, ka Latvija un Horvātija atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Viņš uzsvēra, ka tikai Ukrainas tauta var izlemt savu nākotni. Tāpat puses pārrunāja situāciju Izraēlā un Gazas joslā. Grličs-Radmans norādīja, ka Horvātija aicina uz taisnīgu un ilgstošu konflikta atrisinājumu, tostarp tūlītēju pamiera atjaunošanu, visu Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu, grupējuma “Hamās” atbruņošanu un humānās palīdzības ielaišanu Gazas joslā.

“Mēs uzsvērām drošības un aizsardzības nozīmi NATO un ES kontekstā. Mēs vienojāmies par nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus. Horvātija pilnībā atbalsta NATO apņemšanos būtiski palielināt aizsardzības un ar aizsardzību saistītos izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta,” sacīja Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs.

Tāpat puses vienojās par transatlantisko attiecību nozīmi, jo gan Horvātija, gan Latvija ir apņēmības pilnas uzturēt saikni ar ASV partneriem.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris, arī Latvijas prezidents ar Horvātijas amatpersonu pārrunāja divpusējās attiecības, reģionālo drošību un atbalstu Ukrainai, situāciju Rietumbalkānos, kā arī ES paplašināšanos.