Viņa nopietnākais konkurents ir valdošās Demokrātiskās savienības (HDZ) kandidāts Dragans Primoraks.

Vēlēšanās kandidēs astoņi kandidāti. Visticamāk, ka neviens no viņiem nespēs izcīnīt vismaz 50% balsu un uzvarēt jau pirmajā kārtā, tādēļ 12.janvārī paredzama otrā vēlēšanu kārta.

58 gadus vecais Milanovičs, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SDP), gandrīz 20 gadus bijis viens no vadošajiem un kolorītākajiem Horvātijas politiķiem.

Prezidenta amatu viņš ieņēma 2020.gadā, solot veicināt iecietību un liberālismu. Taču, stājoties amatā, Milanovičs vērsās pret saviem oponentiem un Eiropas Savienības (ES) amatpersonām.

Daudzi horvāti uzskata gaidāmas prezidenta vēlēšanas par turpinājumu politiskajam duelim starp Milanoviču un premjerministru Andreju Plenkoviču, kurš pārstāv HDZ.

Milanovičs ir nosodījis ES nostāju Ukrainas kara jautājumā, un Plenkovičs pārmetis viņam prokrieviskus uzskatus un to, ka viņš grauj uzticamību Horvātijai tādās organizācijās kā ES un NATO.

Milanovičs savukārt uzstāj, ka tikai aizsargājis Horvātijas intereses un novērsis valsts ieraušanu karā. Viņš apsūdz Plenkoviču un HDZ sistemātiskā korupcijā, dēvējot premjeru par “nopietnu draudu Horvātijas demokrātijai”.

HDZ kandidāts Primoraks savā priekšvēlēšanu kampaņā licis uzsvaru uz ģimenes vērtībām un patriotismu, solot kļūt par prezidentu, kas apvienos sabiedrību.

“Šīs ir vēlēšanas par mūsu dzimtenes nākotni (..). Mums ir prezidents, kuram nekas nav svēts. Ne dzimtene, ne darbs, viņš mostas plkst.11 no rīta, (..) un viņam patīk ķildoties,” nesen mītiņā sacīja Primoraks.

Milanovičs atbildēja, apgalvojot, ka Primoraks ir tikpat neīsts kā kā 13 eiro banknote un garlaicīgs kā draudzīgs futbola mačs.

Lai gan prezidenta pilnvaras ir ierobežotas, daudzi horvāti uzskata, ka valsts galvam ir iespējas ietekmēt politisko spēku līdzsvaru valstī, tādēļ svarīgi, lai uzvar kompetentākais kandidāts. Citi tikmēr pauduši neapmierinātību ar šīm vēlēšanām, norādot, ka kandidātu savstarpējie ķīviņi aizstājuši īstas politikas debates.