Birols intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” sacīja, ka šī ir “lielākā enerģētikas krīze, ar kādu mums jebkad nācies saskarties”, un kuras cēlonis ir naftas, gāzes un citu vitāli svarīgu resursu piegāžu pārtraukšana Hormuza šauruma slēgšanas dēļ.

Viņš norādīja, ka “mēs šobrīd esam nonākuši smagā situācijā, un tā radīs būtisku ietekmi uz pasaules ekonomiku. Un jo ilgāk šī situācija turpināsies, jo smagāk tā ietekmēs ekonomikas izaugsmi un inflāciju visā pasaulē”.

“Sekas būs augstākas degvielas cenas, augstākas gāzes cenas un augstas elektroenerģijas cenas,” sacīja Birols, piebilstot, ka atsevišķi pasaules reģioni cietīs smagāk nekā citi.

“Iesākumā vissmagāk tiks skartas Āzijas valstis, kas ir atkarīgas no enerģijas no Tuvajiem Austrumiem. Pēc tam tiks skarta Eiropa un Amerika,” izteicās Birols.

Ja Hormuza šaurums netiks atvērts, lidsabiedrībām Eiropā drīzumā varētu nākties sākt atcelt lidojumus reaktīvo dzinēju degvielas trūkuma dēļ, brīdina IEA izpilddirektors.