IEA sestdien izplatītajā paziņojumā norādīja, ka “līdz šim ir atbrīvoti aptuveni 325 miljoni barelu no IEA 11. martā izziņotās kolektīvās rīcības, kas veido vairāk nekā 80% no sākotnēji solītajiem 400 miljoniem barelu”.

Martā 32 IEA dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.

Solījumam pievienojās arī visas G7 valstis – ASV, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija.

Jaunāko informāciju IEA publiskoja dienu pēc tam, kad G7 valstis sadarbībā ar IEA vienojās nekavējoties laist tirgū 100 miljonus barelu dīzeļdegvielas un jēlnaftas, lai mazinātu bažas par globālajām enerģijas piegādēm, ko izraisījis ASV un Irānas karš Tuvajos Austrumos.

G7 valstis nepaskaidroja, vai 100 miljonos barelu ir ietverti atlikušie 75 miljoni barelu no IEA martā paziņotajām saistībām vai arī tiek pievienoti tām.

G7 valstis piektdien vienojās nākamo četru mēnešu laikā laist tirgū 100 miljonus barelu naftas un naftas atvasinājumu, “tostarp ievērojamu dīzeļdegvielas eksportu pirmajās 20 dienās”.

Tās arī paziņoja, ka valstu starpā nebūs dīzeļdegvielas eksporta aizlieguma, tādējādi novēršot draudus, ko Vašingtona bija izvirzījusi un par kuriem Tramps vēlāk paziņoja, ka tie netiks īstenoti.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir spiedusi sabiedrotos laist tirgū dīzeļdegvielas rezerves, lai mazinātu degvielas cenu kāpumu, kas jūtams gan ASV, gan citviet.

Ierobežotās dīzeļdegvielas piegādes ir viena no Tuvo Austrumu kara sekām, jo Irāna ir ierobežojusi kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, atriebjoties par ASV un Izraēlas uzbrukumiem.

Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām arī ir ietekmējuši tirgu.