Igaunijas Ārlietu ministrija informēja, ka ir saņemta Krievijas atbilde uz Igaunijas pirms mēneša nosūtīto diplomātisko notu, kurā Krievija apgalvo, ka Igaunija bojas izvietojusi Krievijas ūdeņos.

Ministrijā uzsvēra, ka Igaunijas un Krievijas kontroles līnija atrodas ūdensceļa vidū un iespējamās nesaskaņas ir jāatrisina profesionāli, bet zaglīga Igaunijas boju noņemšana nakts aizsegā nav uzskatāma par kaimiņvalsts profesionālu rīcību.

Igaunija turpinās ciešu saziņu ar sabiedrotajiem un partneriem, lai lemtu par turpmāko rīcību, un mudina Krieviju strādāt profesionāli, norādīja ministrijā.

Pēc incidenta Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai prasītu paskaidrojumus par notikušo un pieprasītu nekavējoties atdot noņemtās bojas.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments pēc incidenta ir ieņēmis novērojošu un nogaidošu pozīciju, neturpinot ūdens ceļu iezīmējošo boju izvietošanu.

“Par tālāko rīcību lems pēc sarunām ar Krievijas pusi,” apliecināja departamenta preses pārstāvis Kārels Kallass.

Viņš piebilda, ka saziņa ar Krieviju par incidentu notiek caur diplomātiskiem kanāliem un no Igaunijas puses to risina Ārlietu ministrija.

Jau vēstīts, ka Krievijas robežsardzes dienests 23. maija agrā rītā vienpusēji demontēja 25 gaismas bojas, ko Igaunija bija uzstādījusi robežupē, lai iezīmētu ūdensceļu.

Šogad Igaunija plānoja Narvas upē uzstādīt 250 peldošus marķierus un par to informēja arī Krieviju. Tomēr Krievija nepiekrita aptuveni pusei no plānoto 250 marķieru atrašanās vietai.

Tāpēc Igaunija savos ūdeņos uzstādīja gaismas bojas, pamatojoties uz Valsts robežu likumu un boju atrašanās vietām, par kurām pagājušajā gadā vienojās robežaģentūras. Pirmās 50 bojas tika uzstādītas Narvas upē 13. maijā.

Bojas upē uz kuģošanas sezonas laiku ir tikušas izvietotas gadu desmitiem un tās ir nepieciešamas, lai novērstu kļūmes kuģošanas maršrutos.