Tajā uzsvērts, ka Krievijas ļaunprātīgās ietekmes mērķi paliek nemainīgi – graut Igaunijas sabiedrības vienotību, sašķelt sabiedroto attiecības, radīt neuzticēšanos valdībai un veicināt savu naidīgo ārpolitiku.

Pagājušajā gadā Igaunijā tika aizturēts arī rekordliels skaits personu, kas sadarbojās ar Krievijas specdienestiem.

“Viena no izmantotajām taktikām ir pastiprināt esošo sabiedrības šķelšanos un radīt jaunus konfliktus. Saistībā ar nozīmīgiem notikumiem, piemēram, Latvijas parlamenta vēlēšanām šoruden un Igaunijas Rīgikogu vēlēšanām 2027. gada pavasarī, tuvākajā nākotnē mūsu reģionā var sagaidīt naidīgas ietekmes darbību pieaugumu,” norādīja KaPo.

Krievijas specdienestu interese par ārvalstu vēlēšanām ir pastāvīga. Ir zināmi iepriekšēji gadījumi, kad specdienesti ir uzdevuši savervētajiem vākt informāciju par sabiedrībā aktīvām personām, piemēram, politiķiem.

“Mēs uzskatām, ka politiski aktīvu personu braucieni uz Krieviju rada drošības risku, jo tās noteikti nonāks Krievijas specdienestu pastiprinātas uzmanības lokā,” pausts ziņojumā, kurā pieminēts Igora Lobina gadījums, kas “ilustrē specdienestu interesi izmantot politiski aktīvus krievvalodīgos cilvēkus izlūkošanas un ietekmes operācijās”. “2025. gada septembrī Lobins tika atzīts par vainīgu izlūkošanas darbībās pret Igauniju un viņam piesprieda piecu gadu cietumsodu.

Lobina vadībā vairāki Krievijas sabiedrību šķeļošās politikas pārstāvji bez panākumiem kandidēja 2017. un 2021. gada vietējās vēlēšanās Narvā ar vēlēšanu koalīciju “Patrioto”,” norādīja KaPo.

Saskaņā ar iekšējās drošības dienesta informāciju sociālie tīkli joprojām ir visrentablākais veids, kā Krievija var izplatīt un pastiprināt savu naratīvu. Lai gan Eiropas Savienības sankcijas ir ierobežojušas piekļuvi galvenajiem Krievijas valsts kanāliem kā naidīgas propagandas izplatītājiem, bažas rada tāda satura izplatīšana sociālajos tīklos.

“Mēs redzam iespēju sociālo tīklu platformām daudz efektīvāk novērst, ka Kremļa toksiskais videosaturs sasniedz plašu auditoriju. Eiropas Savienības dalībvalstis var arī efektīvāk piemērot sankcijas. Krievijas vēlmi turpināt kontrolēt sociālo tīklu saturu apliecina tās nesenie ierobežojumi populārām saziņas platformām, piemēram, “Telegram” un “WhatsApp”, vienlaikus virzot pilsoņus uz valsts pārvaldītām lietotnēm.

Krievija ir ierobežojusi arī “YouTube” un aizliegusi “Meta” platformas. Ir iespējams, ka cilvēki Krievijas informācijas telpā tiks pakļauti vēl lielākai cenzūrai, nepilnīgai informācijai un sagrozītiem kontekstiem, kas veicina mītus, piemēram, par it kā notiekošo krievu vajāšanu Igaunijā, Rietumu bruņošanās sacensību, kuras mērķis ir uzbrukt Krievijai, vai Krievijas militāro darbību Ukrainas frontē,” klāstīja Igaunijas Drošības policija.

Kā lasāms dienesta ziņojumā, Krievija savu pasaules skatījumu uzspiež pārējai pasaulei arī ar citiem līdzekļiem. Vēstījumu nostiprināšanai nepieciešama stāstu pastāvīga atkārtošana, tāpēc klasiskā smadzeņu skalošana caur Krievijas federālajiem televīzijas kanāliem nav pazudusi, jo tos vecākā paaudze skatās ievērojami biežāk nekā sociālos tīklus.

“Lai gan Krievijas valsts televīzijas kanālu skatītāju skaits samazinās, to ietekme saglabājas, jo krievvalodīgās kopienas sabiedrisko viedokli spēcīgāk veido vecākā paaudze. Krievija cenšas visos iespējamajos veidos izplatīt un pastiprināt vēstījumu, kas attēlo krievus kā upurus un Rietumus kā fašistus.

Ar šādu interpretāciju Krievija mēģina attaisnot savu pašreizējo karu Ukrainā un diskreditēt Eiropas valstis un faktisko vēsturisko aprakstu. Turklāt tiek izmantota mākslīgā intelekta tehnoloģija, lai automātiski tulkotu un pastiprinātu Krievijas propagandas naratīvus.

Šo valodas modeļu apmācības mērķis ir “piepildīt internetu”, lai pieaugošajam čatbotu lietotāju skaitam tiktu sniegtas atbildes, kas atbilst Kremļa viedoklim,” teikts dienesta gada pārskatā.