Līdz ar likuma par nolīguma apstiprināšanu pieņemšanu Igaunija kļuvusi par pirmo valsti, kuras parlaments ir oficiāli apstiprinājis gatavību atbalstīt īpašā tribunāla administratīvo darbību un finansēšanu.

Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas pievienošanās administratīvajai komitejai ir nozīmīgs solis ceļā uz īpašā tribunāla darbības uzsākšanu un Krievijas saukšanu pie atbildības.

“Krievija ar savu agresiju ir brutāli pārkāpusi starptautisko tiesību normas, un mēs neredzam, ka tai būtu nodoms mainīt savu rīcību,” viņš uzsvēra.

“Starptautiskās sabiedrības uzdevums ir turpināt izdarīt visaptverošu spiedienu uz Krieviju gan politiski, gan ekonomiski, lai tai nebūtu iespējas vājināt vai pārrakstīt starptautisko tiesību principus,” sacīja Cahkna.

Ārlietu ministrs piebilda, ka tieši šī iemesla dēļ ir būtiski uzsākt īpašā tribunāla agresijas noziegumam darbību, nodrošinot, ka viens no smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem un tā izdarītāji nepaliks nesodīti.

“Mēs aicinām mūsu starptautiskos partnerus sekot Igaunijas piemēram un ātri apstiprināt nolīgumu, lai tribunāls varētu sākt darbu pēc iespējas drīz. Nesodāmība nedrīkst kļūt par normu, un tai nedrīkst ļaut iesakņoties,” uzsvēra Cahkna.

Īpašais tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu ir starptautiska, neatkarīga tiesa, kas tiks izveidota, pamatojoties uz Eiropas Padomes un Ukrainas vienošanos.

Tās mērķis ir izmeklēt un saukt pie atbildības personas, kas ir visvairāk atbildīgas par agresijas nozieguma izdarīšanu.

Īpašais tribunāls papildinās Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) darbu – SKT izmeklē Ukrainā pastrādātos noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, savukārt īpašais tribunāls nodarbosies ar agresijas noziegumu.

Īpašā tribunāla dibināšanas dokumentus izstrādāja 2022. gadā izveidotā pamatgrupa, kuras sastāvā bija juristi no 40 valstīm, tostarp Igaunijas, kā arī Eiropas Savienības un Eiropas Padomes pārstāvji. 2025. gada jūnijā Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja vienošanos par īpašā tribunāla izveidi.

Nākamais solis ir Eiropas Padomei pieņemt rezolūciju, ar ko tiks apstiprināts paplašinātais daļējais nolīgums.

Tas kalpos par pamatu īpašā tribunāla administratīvās komitejas un finansēšanas mehānisma izveidei, kas regulēs tā administratīvās funkcijas, tostarp budžeta apstiprināšanu.

Nolīgums ir atvērts arī valstīm, kas nav Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstis.