Kritums, kas pirmdien sākās ASV tirgos, otrdien smagi skāra Āziju, un Dienvidkorejas “Kospi” indekss noslīdēja par 10%, jo tika masveidā pārdotas kompāniju “SK hynix” un “Samsung” akcijas.

“Edward Jones” analītiķis Andželo Kurkafass norādīja, ka šo kritumu izraisījušas bažas, ka tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums kļuvis nekontrolējams.

“Tirgum patīk spert divus soļus uz priekšu un vienu atpakaļ, un šis ir solis atpakaļ,” konstatēja Kurkafass.

Naftas cenas otrdien turpināja samazināties, pieaugot cerībām par pārvadājumu normalizēšanos pa Hormuza šaurumu.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien saruka par 0,1% līdz 51 666,84 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kritās par 1,4% līdz 7365,46 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 2,2% līdz 25 587,04 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,1% līdz 10 428,85 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,7% līdz 8340,71 punktam, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 1% līdz 24 893,58 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 0,9% līdz 73,21 ASV dolāram par barelu.

“Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,1% līdz 77,08 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena otrdien samazinājās par 0,5% līdz 41,82 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1429 līdz 1,1383 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3251 līdz 1,3196 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 161,57 līdz 161,52 jenām par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,26 līdz 86,23 pensiem par eiro.