Viceministrs rakstīja, ka ar šādu rīcību tiktu pārkāpta pastāvošā provizoriskā vienošanās, kas paredz, ka par atmīnēšanu ir atbildīga tikai Irāna.

Garibabadi rakstīja, ka Teherāna nekad nepieļautu šādu starptautisku operāciju.

Viņš arī vainoja Parīzi, ka tā tālāk saasina jau saspīlēto situāciju stratēģiski svarīgajā šaurumā.

“Mēs stingri iesakām Francijai to tālāk nesarežģīt ar savām provokācijām,” rakstīja viceministrs.

Makrons apsprieda Hormuza šauruma jautājumu ar Omānas sultānu Haitamu bin Tariku viņa Parīzes apmeklējuma laikā.

“Mēs esam nolēmuši kopīgi sadarboties, koordinācijā ar mūsu partneriem, pie šauruma atmīnēšanas, lai padarītu drošus kuģošanas maršrutus un nodrošinātu brīvu beznosacījumu izbraukšanu caur Hormuza šaurumu,” Makrons rakstīja platformā “X” pēc šīs tikšanās.

Elizejas pils arī publicēja kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka Francijas un Omānas līderi “uzsvēra, cik svarīgi ir atkal atvērt Hormuza šaurumu, un apliecināja savu uzticību brīvai, beznosacījumu un neierobežotai kuģošanai, tai skaitā tiesībām šķēsot [šaurumu] saskaņā ar jūras tiesībām”.

“Abas puses vienojās sadarboties ar visām ieinteresētajām pusēm, lai atbalstītu kuģošanas brīvības turpināšanos un veiktu kopīgas atmīnēšanas operācijas,” teikts paziņojumā.

Elizejas pils neprecizēja, vai Omāna ir piekritusi atbalstīt Francijas un Lielbritānijas virzītu iniciatīvu par starptautisku jūras spēku misiju Hormuza šaurumā pēc karadarbības beigām, un vai Francijai un Omānai ir kādi tālāki plāni.