Teherāna paziņojusi aģentūrai, ka tā uzstāda jaunas kaskādes urāna bagātināšanas iekārtās Natanzas un Fordo kodolobjektos, pavēstīja IAEA.

Kaskāde ir virkne centrifūgu, ko izmanto urāna bagātināšanas procesā.

Pagājušajā nedēļā IAEA valde pieņēma rezolūciju, kurā kritizēja Teherānu par nepietiekamu sadarbību ar aģentūru.

Rezolūciju ierosināja Lielbritānija, Francija un Vācija, bet pret to iebilda Ķīna un Krievija. Tas bija pirmais šāda veida priekšlikums kopš 2022. gada novembra.

Teherāna nosodīja šo rezolūcija kā “pārsteidzīgu un nepārdomātu”.

Rezolūcijas mērķis ir palielināt diplomātisko spiedienu uz Irānu ar iespēju nodot šo jautājumu izskatīšanai ANO Drošības padomē.

Iepriekš līdzīgas rezolūcijas izprovocējušas Teherānu veikt atbildes pasākumus, noņemot novērošanas kameras un citas iekārtas no tās kodoliekārtām un paātrinot urāna bagātināšanas procesu.

“Šodien publicētajā IAEA ziņojumā skaidri norādīts, ka Irāna tiecas turpināt paplašināt savu kodolprogrammu veidā, kam nav ticama miermīlīga mērķa,” norādīja ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers, uzsverot, ka Irānai ir nekavējoties jāsadarbojas ar IAEA, lai pilnībā izpildītu savas saistības.

Saskaņā ar IAEA datiem Irāna ir vienīgā valsts bez kodolieročiem, kas bagātina urānu līdz 60% līmenim, no kura vairs nav tālu līdz ieroču kvalitātes līmenim.

Vienlaikus tā turpina veidot lielus urāna krājumus.

IAEA secinājusi, ka Teherāna ir ievērojami palielinājusi savu kodolprogrammu un tagad tās rīcībā ir pietiekami daudz materiālu, lai uzbūvētu vairākas atombumbas.

Irāna ir pakāpeniski atkāpusies no savām saistībām saskaņā ar kodolvienošanos, ko tā 2015. gadā noslēdza ar pasaules lielvarām.

Vienošanās nodrošināja Irānai Rietumu sankciju atvieglojumus apmaiņā pret tās atomenerģijas programmas ierobežošanu.

Taču vienošanās sabruka pēc tam, kad 2018. gadā ASV toreizējā prezidenta Donalda Trampa vadībā vienpusēji izstājās no tās. Centieni atdzīvināt šo vienošanos līdz šim ir bijuši neveiksmīgi.